Šinkjokušin Eiropas čempionāta rezultāti
27 Mai, 2024

Šogad Latvijas karatists Raitis Klāvs ieguva 3. vietu Šinkjokušin Eiropas čempionāta U-18 kategorija ar svaru 60-65kg. Tādējādi Raitis papildināja savu trofeju plauktu, kur atrodas arī pagājušā gadā iegūtā U-16 zelta godalga. Diemžēl sacensībās pārējie izlases sportisti izstājās jau pēc pirmajām cīņām. Rezultātā Latvijas Kjokušinkai karatē federācijas kontā ir Raita Klāva izcīnītā bronzas godalga, bet Latvijas izlase ar 1 bronzas medaļu ierindojās ar Norvēģiju dalītajā 14.-15. vietā 24 valstu konkurencē. Komandu vērtējumā Lietuvas izlase ar 9 zelta, 2 sudraba un 11 bronzas godalgām ieņēma 1. vietu. Otrajā vietā ierindojās Gruzija ar 6 zelta, 2 sudraba un 3 bronzas godalgām. Trešajā vietā Ukraina ar 5 zelta, 7 sudraba un 4 bronzas godalgām.

Ko nozīmē šādi rezultāti Latvijai?

Šinkjokušin Eiropas čempionāta bronzas medaļa
Šinkjokušin Eiropas čempionāta bronzas medaļa

Šajā nedēļas nogalē norisinājās vismas 2 Eiropas Kjokušinkai karatē stila čempionāti, bet gada laikā notiks teju 10. Tas notiek tādēļ, ka vēl stila dibinātāja Masutatsu Ojama dzīves laikā no pamatorganizācijas atdalījās Starptautiskā Kjokušinkai Federācija (IFK – International Kyokushinkai Federation), bet pēc nāves 1994. gadā viņa radītā organizācija sašķēlās sākumā  divās un pēc tam vēl vairākās. Uz doto brīdi pastāv vismaz 10 organizācijas, kuras rīko reģionālus un pasaules čempionātus. Ja, piemēram, salīdzinot ar hokeju, kur ir skaidra gradācija ar augstāko divīziju, 1., 2., 3., un pat 4. un valsts izlase var būt tikai vienā no tām, tad lielais Kjokušinkai karatē organizāciju skaits rada situāciju, ka vienas valsts pārstāvji var startēt vienlaicīgi augstākajā divīzijā vai kādā daudz zemākā. LKKF Latvijā pārstāv Pasaules Karatē Organizaciju (WKO – Shinkyokushin), kas uz doto brīdi ar parstāvniecībām 103 pasaules valstīs un vairāk kā 500 000 dalībniekiem ieņem ietekmīgāko pozīciju starp visām šīm organizācijām. Tajā pašā laikā, šobrīd ir grūti izvērtēt, vai tuvākais konkurents IKO-1 (International Karate Organization, kuru vada Šokei Matsui) ir ierindojams pat 1. divīzijas līmenī. Savukārt, tādas organizācijas kā IFK, KWF, WKB, kuru saknes meklējamas Eiropā, nevis Japānā, atrodas krietni zemāk. To atspoguļo arī sacensību dalībnieku struktūra. Piemēram, 17.-18. maijā IKO-1 rīkoja savu Eiropas čempionātu Bulgārijā. Tajā piedalījās teju 700 dalībnieku no 21 valsts. Atšķirība tā, ka šajās sacensībās drīkstēja piedalīties arī bērni un jaunieši no 10 gadu vecuma. Vai arī līdztekus WKO rīkotajam Eiropas čempionātam Spānijā, Turcijā noritēja WKB Eiropas čempionāts. Šajās sacensībās piedalījās bērni no 8 gadu vecuma, kur, izcīnot 2 cīņas, var nonākt pie Eiropas čempiona titula, vai atsevišķās svara kategorijās bija pārstāvji tikai no vienas valsts. Turpretīm WKO sacensībās dalība Eiropas čempionātā ir, tikai sākot no 16 gadu vecuma. Vienas kategorijas ietvaros veidojas grupas ar 20-25 dalībniekiem, kurās no vienas valsts drīkst būt tikai divi pārstāvji. Līdz ar to droši varam teikt, ka Raita Klāva izcīnītā bronzas godalga Šinkjokušin Eiropas čempionātā ir vērtējama līdzvērtīgi kā jebkura cita godalga Eiropas čempionātā vieglatlētikā vai citās individuālajās disciplīnās.

Kādēļ kaimiņiem veicas labāk?

Jau no sākta gala Lietuvā Kjokušinkai karatē bija konsolidējies zem WKO karoga. Tur ir pārstāvētas arī citas orgnizācijas, bet šī pārstāvniecība ir tikai dažu treneru ambīciju apmierināšanai ar dažiem klubiem. Lietuvas Kjokušinkai Karatē Federācijai ir plašs atbalsts no valsts budžeta, jo nav tādas birokrātiskās sistēmas, kāda tā ir Latvijā sporta finansēšanas jomā. Klubu līmenī to plaši balsta arī pašvaldības, jo apzinās, ka klubi rūpējas par iedzīvotāju un bērnu veselību. Kā tradicionāls karatē tas veic arī nozīmīgu audzināšanas darbu. Rezultātā Lietuvas federācijas pārstāvji lēš, ka viņiem esot teju 12000 dalībnieku. No šī lielā sportistu skaita viņi atlasīja 55 sportistus, kuriem spēja nodrošināt nopietnu sagatavošanās procesu, aicinot lielmeistarus no citam valstīm, uz sacensībām devās ar čarterreisu, nodrošināja izmitināšanu, fizioterapeitus un psihologus. Sacensības plaši atspoguļoja Lietuvas ziņu mediju un televīzijas pārstāvji. Būtībā Lietuvas valsts pārvalde pievērš šim sporta veidam ne mazāk uzmanības kā basketbolam vai Latvija pievērš hokejam. 

Nākotnes prespektīvas

Neskatoties uz to, ka Latvijas Kjokušinkai karatē saime Latvijā ir sadrumstalota, LKKF joprojām ir lielākā federācija Latvijā un pārstāv Eiropas un Pasaules ietekmīgākās organizācijas. Arī neraugoties uz to, ka federācijas atbalsts nav starp dienas kārtības jautājumiem Valsts pārvaldē, tā turpinās strādāt pie Kjokušinkai karatē attīstības Latvijā un īstenos savu ilgtermiņa attīstības plānu. Tas, ka federācijas pārstāvji regulāri spēj ierindoties starp Eiropas spēcīgākajiem Kjokušinkai karatē sportistiem apliecina jau šobrīd augsto sagatavotības līmeni, bet attīstoties uz priekšu, pastāv patiesa cerība gūt panākumus arī WKO Pasaules čempionātā, kur līdz šīm nav izdevies nostipirnāt Latvijas vārdu. Tādēļ LKKF izsaka visdziļāko pateicību gan Tukuma novada pašvaldībai, gan privātajiema atbalstītājiem, gan sportistu ģimenēm, kuri līdz šim ir palīdzējuši spert attīstības soļus.

Dalīties

Dalies ar šo ierakstu ar saviem draugiem!