Nupat norisinājās World Kyokushin Budokai (WKB) 2025. gada Pasaules čempionāts un Pasaules kauss Grodziskā Mazovecki (Polija). Pēc tā norises parādījās vairāki neglaimojoši ieraksti, kas liecina, ka sacensību laikā izcēlās nopietnas organizatoriskas problēmas, raisot plašu neapmierinātību sportistu, treneru un viņu ģimeņu vidū. Mēs ļoti labi apzināmies cik cilvēciski slikti var justies rīkotāji uz kuru pleciem gulstas atbildība un cik sarežģīti ir rīkot tāda vēriena pasākumus, bet mūsu vēlme šajā gadījumā ir runāt par sistēmu kopumā. Tā kā šis notikums cieši saskan ar mūsu nupat publicēto rakstu par Pasaules un Eiropas čempionātu un Pasaules un Eiropas kausu atšķirību, kurā tieši pieminējām gan WKB, gan to, ka šādus pasākumus jārīko federācijām ar pasaules vai kontenentālās organizācijas deliģējumu, nolēmām detalizētāk izpētīt šo gadījumu, jo te tika rīkots gan WKB Pasaules čempionāts, gan Pasaules kauss vienlaicīgi.

Organizatoriskā atbildība un finansiālie jautājumi

Līdz mums nonāca divi ļoti spilgti ieraksti Facebook sociālajā tīklā par WKB Pasaules čempionāta un Pasaules kausa norisi. Viens bija poļu karatēkas Igora Lamota ieraksts, bet otrs ungāru karatēkas Jozefa Stefanoviča facebook ieraksts. Īpaši skarbs un detalizēts bija Jozefa ieraksts, jo tam fonā bija arī komunikācijas trūkums angļu valodā, kā arī daudzu detaļu piemēri.

Īpašu sašutumu abu minēto ierakstos izraisīja haotiskā reģistrācija un finansiālā neskaidrība. Dalībnieki stundām gaidīja rindās, bet dalības maksa—80 eiro par personu—bija neparasti augsta pasākumam kurā piedalās bērni līdz 13 gadu vecumam. Sākotnēji organizatori runāja par iespējamiem bankas pārskaitījumiem, taču beigās pieprasīja maksāt tikai skaidrā naudā. Kad sportistu komandas lūdza rēķinus, organizatori atteica, atsaucoties uz to, ka ir “mazs klubs” un rēķinus izrakstīt nespēj—par spīti tam, ka no aptuveni 1400 dalībniekiem iekasēti ap 130 000 eiro.

Ungāru karatēka Jozefs Stefanovičs, kuram ir 40 gadu sacensību pieredze, raksturoja šo čempionātu kā unikāli sliktu pieredzi. Viņš apsūdzēja organizatorus mantkārībā, noteikumu ignorēšanā un minimālā morālā standarta neievērošanā. Organizatori neuzņēmās atbildību, vainoja citus un neradīja risinājumus, kamēr WKB pasaules vadība pasīvi vēroja notiekošo no skatītāju zonas.

Sacensību norise bija apzīmēta kā nekontrolējams haoss. Zāles telpas jau no rīta bija pārslogotas, starp cīņu laukumiem brīvi pārvietojās pūļi, un cilvēkus atkārtoti izdzina ārpus halles pārapdzīvotības dēļ. Situācija kļuva tik nopietna, ka pasākumā ieradās policija un katastrofu vadības dienesti, jo norise neatbilda drošības prasībām.

Dalībniekiem stundām ilgi nācās uzturēties skolas koridoros, kas tika salīdzināti ar “sliktu bēgļu nometni”. Informāciju sniedza tikai caur megafonu, turklāt neskaidrā, lielākajai daļai ārvalstu sportistu nesaprotamā veidā. Tika apgalvots arī, ka organizatori bija maldinājuši nolīgto apsardzes uzņēmumu par cilvēku skaitu, un apsardze, saprotot situācijas neatbilstību līgumam, halli pametusi jau rīta pusē—par to dalībniekus neinformējot.

Pieaugušo kategorijas izgāšanās

Īpaši dramatiska kļuva pieaugušo kategorijas situācija. Viena no prestižākajām sacensību daļām un tieši WKB Pasaules čempionāta daļa, netika novadīta vispār. Tikai ap plkst. 22:00 dalībnieki caur megafonu uzzināja, ka pieaugušo cīņas tiek atceltas. Taču nakts vidū, plkst. 1:30, klubiem pēkšņi tika nosūtīts e-pasts ar prasību ierasties Michalin Dojo KSW jau plkst. 6:00 rītā, lai turpinātu sacensības citā vietā. Daudzi starptautiskie sportisti to fiziski nespēja izdarīt, jo bija plānoti lidojumi un transfēri.

Šī situācija lika dalībniekiem apšaubīt turnīra sportisko vērtību. Cīņas, kas notika divās dažādās vietās un haotiski pārplānotā režīmā, vairs netika uzskatītas par vienlīdzīgu sacensību. Treneri atkārtoti lūdza galvenajam organizatoram Burdam sniegt publisku skaidrojumu, taču viņš klusu izvairījās, līdz brīdim, kad diskusijas laikā kāda sieviete piespieda viņu pie mikrofona.

Morālie un ētiskie aspekti

Neskatoties uz solījumiem atmaksāt dalības maksu pieaugušajiem un vēlāk arī citus zaudējumus, profesionālie un morālie zaudējumi paliek neatgriežami. Ironiski, nākamajā rītā Šihans Burda sociālajos tīklos publicēja ierakstu, kurā slavēja “organizācijas panākumus”, skaitļus par pieaugušo nenotikušajām kategorijām pasniedzot nepatiesā gaismā un vainojot situācijā citus.

Kopumā čempionāts, kas tika reklamēts kā rekordliels un prestižs pasākums, izvērtās par pilnīgu organizatorisku sabrukumu. To var salīdzināt ar kuģi, kas reklamēts kā luksusa kruīzs, taču izrādās pārpildīta, barža, kuras kapteinis atsakās paskaidrot, kāpēc kuģis iestrēdzis, un nakts vidū liek pasažieriem peldēt uz citu laivu.

Būtisks ir Polijas WKB vadītāja Pāvela Jušika paziņojums. Viņš sociālajā tīklā facebook rakstīja, ka turnīra vienīgais organizators bija Ležajskas Klubs Karatē Kyokushin, kuru vada šihans Burda. Viņa pārstāvētais KSW Bushi un citi Mazovijas reģiona klubi sniedza tikai bezmaksas tehnisko atbalstu—nodrošinot aprīkojumu, tiesnešu tehniku un brīvprātīgos. Līdz ar to visas sūdzības, pēc Jušika teiktā, būtu jāadresē tieši pasākuma rīkotājam, jo arī atbalstošie klubi bija maksājuši tādu pašu dalības maksu kā visi pārējie.

LKKF raksta konteksts

Polijas WKB vadītāja skaidrojums padara situāciju vēl dramatiskāku. To, ka šo pasākumu WKB uztver kā Pasaules čempionātu liecina kaut vai tas fakts, ka atklāšanas ceremonijā bija redzams organizācijas kančo Pedro Roizs (9.dans). Tajā pašā laikā Pāvela Jušika paziņojums un abstrahēšanās, visu vainu noveļot uz Ležajskas Kluba Karatē Kyokushin vadīju šihanu Burdu padara šo pasākumu neleģitīmu. Tādēļ, ja līdz šim varējām teikt, ka WKB čempionāti tādiem neatbilst dalībnieku atlases noteikumu dēļ, tad tagad ir skaidrs, ka organizācijas vadībai nav ne mazākās nojausmas par šāda pasājuma rīkošanas priekšnoteikumiem.  Tādēļ ar šo paziņojumu Jušiks padarīja notikumu par 100% neleģitīmu un vēl vienu nekorektu Pasaules čempionāta un Pasaules kausa nosaukumu lietojumu bez tam atbilstošā statusa.

Šis gadījums apliecina, ka mazajām starptautiskajām organizācijām, tostarp WKB, nav izpratnes par lielā sporta principiem. To sacensības parasti balstās uz amatieru principu, kur dalībai Pasaules un Eiropas čempionātos var pieteikties ikviens praktizētājs—pretēji WKO sistēmai, kur sacenšas nacionālo izlašu labākie sportisti, un organizācija funkcionē pēc profesionāla sporta standartiem un starptautiskajiem noteikumiem. Papildus tam, WKB organizācijas vadība parādīja to, ka viņa neiestāsies par saviem biedriem un vajadzības gadījumā pārliks atbildību uz tiem. Tas ir skaidrs un slikts signāls kluba līmeņa organizācijām. Tādēļ nav brīnums, ka šādos pasākumos bieži pietrūkst strukturētas atlases, profesionālas pārraudzības un ilgtspējīgas sportistu attīstības perspektīvas, kā arī rodas risks, ka dalība tajos var izrādīties ar smagu vilšanās piegaršu un mazvērtīgu sportisko un karjeras pieredzi. 

Foto no WKB Poland facebook konta