Esam jau šogad publicējuši 2019. gada UNESCO pētījumu par cīņas sporta veidu nozīmi audzināšanā, kur pētījums atklāj būtiski pozitīvo iedarbību. Nupat Lietuvas sabiedriskā medija podkāstā “Brain DNA” jaunākajā epizodē neirozinātniece Laura Bojarskaite nosauc tos faktorus, kuri būtiski ietekmē smadzeņu darbību.
Īsumā, tas ko atklāj viņas nosauktie pētījumi ir labāka paškontrole, uzmanības pārvaldība, izturība pret stresu, ātrāka reakcija. Arī runājot par karatē ietekmi uz visu vecumu cilvēku smadzeņu aktivitāti, nākas atzīt šo nodarbību pozitīvo ietekmi.
Savukārt, ja Jūs interesē detalizētāka informācija, lasiet raksta tulkjumu no lietuviešu valodas, kas publicēts 2025.10.15. portāla LTR.LT .
Neirozinātniece stāsta, ka 2018. gadā Turcijā veiktā pētījumā tika salīdzinātas 13 elites karatē sportistu smadzenes ar 13 cilvēkiem, kuri nenodarbojās ar sportu. Pētnieki izmantoja magnētiskās rezonanses attēlveidošanas metodes, lai izmērītu smadzeņu tilpumu un to, kā dažādas zonas “sazinās” savā starpā atpūtas laikā.
Pēc L. Bojarskaites teiktā, pētījuma rezultāti atklāja, ka sportistiem, kuri praktizēja karatē, bija vairāk pelēkās vielas premotoriskajā garozā, kas ir atbildīga par kustību plānošanu un sagatavošanos darbībai. Tas varētu nozīmēt, ka viņu smadzenes, šķiet, ātrāk “ieslēdz” programmu, kad tai jāveic darbība. Arī pakauša zonās, kas ir atbildīgas par vizuālo informāciju, bija vairāk pelēkās vielas. Tas varētu nozīmēt, ka viņu smadzenes efektīvāk apstrādā to, ko acis redz. Palielinājās arī deniņu zonu apjoms, pēdējā ir saistīta ar skaņu un sarežģītu signālu atpazīšanu.
“Turklāt karatē sportistiem bija vairāk baltās vielas smadzeņu zonā, kas ir svarīga prasmju apguvei un paradumu veidošanai. Viņi arī atklāja spēcīgākus savienojumus smadzenēs starp zonām, kas koordinē kustību plānošanu un vizuālo informāciju. Tas liecina, ka ilgstoša karatē apmācība ne tikai stiprina ķermeni, bet arī pārkārto smadzeņu savienojumus, lai kustības un sajūtas darbotos harmoniskāk, ātrāk un efektīvāk,” atzīmē neirozinātnieks.
Zinātnieks stāsta arī par citu pētījumu, kas tika veikts Vācijā 2016. gadā – tajā piedalījās 89 vecāka gadagājuma cilvēki, aptuveni 70 gadus veci. Viņi tika sadalīti trīs grupās. Karatē grupa apmeklēja speciāli pielāgotus karatē treniņus, fitnesa grupa veica regulārus aerobikas un spēka vingrinājumus, bet kontroles grupa nevingroja. Pētnieki mērīja, cik ātri cilvēks reaģē uz signālu, cik labi viņš panes stresu un cik labi viņš sadala savu uzmanību – tas ir, vai viņš spēj koncentrēties uz vairākām lietām vienlaikus.
“Pēc 5 mēnešiem karatē grupas dalībnieki jau uzrādīja nepārprotami labākus rezultātus nekā pārējās grupas: ātrākas reakcijas, labāka stresa pārvarēšana un spēja efektīvāk veikt vairākus uzdevumus vienlaikus. Pēc 10 mēnešiem šīs priekšrocības bija vēl spēcīgākas,” saka L. Bojarskaite.
Pēc neirozinātnieces teiktā, šis pētījums ir svarīgs, jo tas parāda, ka smadzenes saglabā plastiskumu pat pēc 70 gadiem, un karatē var to veicināt.
“Sarežģītas kustības, piemēram, karatē, sniedz vairāk ieguvumu nekā vienkārša iešana vai aerobika. Tās ne tikai stiprina ķermeni, bet arī trenē smadzeņu tīklus, kas atbild par ātru reakciju, emociju kontroli un uzmanības pārvaldību. Tāpēc ir pierādīts, ka karatē ir īpaši efektīvs smadzeņu vingrinājums senioriem, lai vienlaikus attīstītu gan ķermeni, gan prātu,” viņa skaidro.
Pēc eksperta teiktā, karatē ir labvēlīga arī bērniem. 2014. gadā veiktā pētījumā piedalījās 39 bērni, visi aptuveni 9 gadus veci. Daži apmeklēja karatē treniņus, citi ne. Rezultāti parādīja, ka karatē grupas bērniem bija labāka darba atmiņa — spēja īslaicīgi saglabāt informāciju prātā un izmantot to, piemēram, lai atcerētos skolotāja doto uzdevumu. Viņiem bija arī spēcīgāka vizuālā selektīvā uzmanība — tas nozīmē, ka viņi labāk spēja izvēlēties, uz ko skatīties un ko ignorēt, ja apkārt bija daudz stimulu. Un karatē grupas bērniem bija labākas izpildfunkcijas — plānošana, paškontrole, elastīga domāšana.
“Ko tas nozīmē skolām? Karatē var būt ne tikai “fiziskās audzināšanas stunda”, bet arī smadzeņu kontroles treniņš,” uzsver L. Bojarskaite.
Un 2022. gadā tika publicēts visaptverošs pārskats, kurā zinātnieki apkopoja un analizēja daudzus līdz šim veiktos pētījumus par karatē un smadzenēm. Lai redzētu kopējo ainu, tajos tika iekļauti gan bērni, gan pieaugušie, gan elites sportisti.
“Pirmkārt, tiek vispārināts, ka karatē palīdz labāk tikt galā ar stresu – cilvēki iemācās mierīgāk reaģēt uz spriedzi. Stresa tolerance palielinās, jo treniņi attīsta spēju saglabāt mieru pat stresa situācijās. Otrkārt, treniņi attīsta darba atmiņu un uzmanības kontroli, jo karatē vingrinājumi prasa novērot vidi, klausīties treneri, veikt kustību un vienlaikus plānot nākamo darbību. Treškārt, karatē attīsta motorisko reakciju, jo nepieciešams pastāvīgi ātri reaģēt uz kustību,” saka neirozinātniece.