Jau vairākus gadus Tukuma Kjokušinkai karatē do kluba “Bušido centrs” vecāki piesaka treneri Mareku Lavrinoviču (4.dans) “Latvijas Lepnumam”. Arī šogad viņi ir gatavi turpināt cīnīties par to, lai par Mareku un viņa ieguldījumu uzzin visa Latvija. Iepazīstoties ar iesūtīto materiālu, mēs nevarējam to nenopublicet.

(Zem teksta atrodas video)

Mareka Lavrinoviča paveiktais ir jau sen pamanīts

Līdz šim viņu ir novērtējusi Tukuma novada dome, pasniedzot pateicības rakstu par nesavtīgu darbu ar iedzīvotājiem, lai preventīvi mazinātu noziedzības un socilās atstumtības riskus, un ieguldījumu darbā ar personām ar dažādiem attīstības traucējumiem. Kā arī ir saņēmis Atzinības rakstu no Tiesībsara un Aperiona par aktīvu ieguldījumu, pārstāvot cilvēkus ar invaliditāti, viņu tiesības un intereses.

Pieteikums “Latvijas lepnums – 2023” nominācijā “Vairāk par pienākumu”

Kas ir lepns latviešu valodā? Ņemsim palīgā latviešu valodas vārdu skaidrojošo vārdnīcu “lepns ir tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas; tāds, kurš ir pārāks par citiem; tāds, kas ir ievērojams sabiedrībā.” Šo visu pilnīgi noteikti mēs, tukumnieki, vecāki un audzēkņi apmēram 20 gadu garumā, varam, roku uz sirdi uzliekot, attiecināt uz mūsu treneri Mareku Lavrinoviču, kuru vēlamies pieteikt Latvijas lepnumam nominācijā “Vairāk par pienākumu”.

Mareks izauga kuplā četru bērnu ģimenē, kur mamma – vienmēr klātesoša, mīļa, gādīga, ģimeniska, bet tēvs – izcils ģitārists, vēlāk perfekts treneris savam dēlam Marekam un virknei sabiedrības Tukumā. Varbūt tieši tas motivē un liek arī pašam kļūt par izcilu savas jomas meistaru un vairākkārtēju Latvijas un Eiropas čempionu vienā no agresīvākajiem pilna kontakta karatē veidiem Kjokušinkai, kur savienojas spēks un prāts, disciplīna un stingrība pret sevi, milzīgs darbs un gribasspēks, cīņa ar savu “Nevaru! Pietiek! Negribu!”, kontrole pār ķermeņa sāpēm un kontrole pār prātu, domām un jūtām. Katrs vājuma brīdis, katras sāpes izrādīšana var būt zaude uz tatami.

 Mareks ir jauns cilvēks, bet jau ir sensejs, viņam ir 4.dans, ko ieguva nekur citur kā Jāpanā, pie karatē virziena aizsācējiem, pašiem stingrākiem vērtētājiem un guru šajā jomā. Mūsu sensejs ir ar milzīgu trenera pieredzi vismaz 20 gadu garumā. Varam droši apgalvot, ka ir izaudzinājis veselu tukumnieku paaudzi, mūsu sabiedrību, kuriem nav svešs sports, nav svešs rūdījums, gods, spēks un veselais saprāts tā pielietošanā.

Mareks ir daudzšķautņaina personība. No vienas puses – viņš ir spēks, viņš ir stingrība, totāla emociju un jūtu kontrole, no otras – viņš ir dziedātājs un mūziķis ar jūtīgo dzejnieka un filozofa dvēseli. Neviens brauciens uz sacensībām vai nometne nepaiet bez dziesmas. Treneris prot skaisti dziedāt un tāpat spēlēt ģitāru, ir novadījis burvīgus koncertus vecākiem nomentes beigās.

Bērni raksturo treneri kā stingru, disciplīnu, kārtību un paklausību prasošu, bet arī atbalstošu, jauku, iejūtīgu, savu darbu un ikvienu bērnu mīlošu. Lieliska kombinācija – stingrs, bet taisnīgs. Katrs otrais vecāks saskāries ar trenera iejūtību un izpalīdzīgumu, ja nav ko uzvilkt uz sacensībām, nav kā tikt uz sacensībām, ja nav kā tikt līdz treniņiem vai no treniņiem līdz mājām, allaž tiks nogādāts sveiks un vesels līdz pašām durvīm. Viņš risina daudzas sarežģītas situācijas, piemēram, pazuda audzēknis; 6 gadi; pēc treniņiem devās nezināmā virzienā; tūlīt pat organizēti plaša mēroga meklējumi – ātri vien bērns atrasts un sildās mašīnā. Šādu un citu stāstu ir daudz, kad treneris ir ne tikai treneris, bet arī glābējs, tēvs, aizstāvis, draugs.

Mareks ir viens no retajiem treneriem, iespējams, vienīgais, kurš uzņem savā saimē bērnus ar īpašām vajadzībām un veic mūsdienu sabiedrībā tik svarīgo – iekļaujošo darbu, kas prasa milzīgu pacietību un iejūtību. Mūsu klubā ir audzēkņi, kam ir dažādi attīstības vai iedzimtie traucējumi, taču šeit, Bushido kluba treniņos, viņi jūtas novērtēti, atbalstīti, pieņemti un līdzīgi visiem citiem. Viņi ir spārnoti un vajadzīgi, kas ir nenovērtējami. Bieži saka, ka “treneri tiecas pēc slavas, viņiem jau vajag tikai gatavos čempionus”, bet Mareks strādā ar jebkuru un ikvienu, katrs ir gaidīts un padarīts par sevis paša labāko versiju. Pieņemt un cienīt visus un ikvienu – lūk, ir viņa devīze. Mums kā sabiedrībai ir ko mācīties.

Tāpat treneris ir uzņēmis savā saimē ukraiņu bērnus, kas savā dzimtenē nodarbojās ar šo sporta veidu, un arī tagad viņi var veiksmīgi tupināt kvalitatīvus un attīstošus treniņus Latvijā.

Dažs labs jaunpienācējs var pateikt – “Nekad nedomāju, ka sports mani var tā  aizraut!”, taču pēc 2-3 mēnešiem ar Mareku, attieksme pret sportu, pret veselīgo dzīvesveidu mainās par 180 gradiem. Sufijas gudrība vēsta: “Cilvēks nav tas, ko viņš runā, un nav tas, pēc kā viņš izskatās. Tā ir īpašā, maģiskā atmosfēra, kas rodas viņa klātbūtnē. Lūk, tas ir īstais pierādījums. Jo neviens nevar radīt atmosfēru, kas nav viņa paša būtība”. Tieši sensejs Mareks var radīt šo īpašo, cilvēku mīlošo, novērtējošo, bet nevērtējošo, cilvēka bezierunu pieņemošo un cienošo atmosfēru ar beznosacījumu mīlestību, ko ieaudzina lēnprātīgā, mierīgā, bezgala pārdomātā, uz disciplīnu balstītā austrumu kultūra, kas vijas cauri Kjokušinkai mākslai, cauri katram treniņam un katram audzēknim no paaudzes paaudzē.

Lai pietiek spēka un veselības mūsu trenerim, sensejam Marekam audzināt mazos tukumniekus par vienkārši labiem un izciliem cilvēkiem! LEPOJAMIES!

Audzēkņu vecāki un n-tie bijušie, kā arī esošie audzēkņi!

Vecāku radīts video pieteikumam Latvijas Lepnums

Kluba vecāki ir radījuši arī video stāstu par Mareku un viņa paveikto, cerībā, ka šoreiz tiks sadzirdēti un viņu bērnu treneris godam kļūs par Latvijas Lepnumu 2024.