Par to kādi karatē stili Latvijā ir atrodami, dāžkārt nav zināms pat tiem, kuri paši nodarbojas ar karatē. Īpašai globalizācijas apstākļos un sociālo tīklu burbuļa saziņas apstākļos nereti rodas maldīgs priekšstats. Ņemot vērā to, ka austrumu cīņas pēc būtības Latvijā ir saistošas tikai noteiktai mērķauditorijai, esam nolēmuši sagatavot rakstu, kas varētu palīdzēt daudziem vecākiem, kuriem pašiem nav bijusi saskaršanās ar cīņas sportu, rast priekšstatu par Latvijā atrodamajiem karatē stiliem un organizācijām.
Mēs jau iepriekš bijām rakstījuši par to, kāda ir atsķirība starp sporta karatē un Budo karatē, Šoreiz mēs vēlētos koncentrēties tieši uz karatē piedāvājumu Latvijā. Tas varētu daudziem vecākiem rast priekšstatu par atvases perspektīvēm nākotnē, izdarot izvēli par vienu vai otru stilu.
Šajā rakstā nebūs sastādīts kāds TOP’s ar populārākajiem vai perspektīvākajiem karatē stiliem. Tas noteikti arī nebūs mēģinājums pateikt kurš karatē stils ir “stiprāks”, bet centīsimies apkopot faktus un sniegt skaidrojumu par tiem. Tādēļ stilu secība ir sakārtota alfabētiskā kārtībā, lai izvairītos no pārmetumiem, ka vēlamies kādu stilu izcelt, bet kādu noniecināt. Un tā:
Ašihara karatē (Ashihara karate)

Ašihara karatē 1980. gadā izveidoja Hidejuki Ašihara – augsti novērtēts Kjokušin karatē meistars, kurš attīstīja savu pieeju cīņas mākslai apvienojot Kjokušin karatē ar Muai Tai, DžuDžutsu un Pankrationa elementiem. Tā rezultātā tika izveidots loģisks un dinamisks karatē stils, kura pamatā ir tā sauktā sabaki metode – nepārtraukta kustība, pozīciju maiņa un pretinieka spēka izmantošana viņa paša sakāvei (Nevajadzetu jaukt ar Aikido principiem, kaut arī apraksts lingvistiski skan līdzīgi). Ašihara karatē apvieno sitienus, spērienus, bloķēšanu, metienus un pretuzbrukumus, tādējādi padarot to piemērotu gan sporta cīņai, gan pašaizsardzībai. Hidejuki Asihara velējas panākt reālistisku cīņas simulāciju un skaidru kustību loģiku. Šī pieeja padara stilu interesantu tiem, kuri meklē efektivitāti un praktiskumu, nevis estētiku un tradīciju.
1980. gadā tika dibināta Ašihara Kaikan, jeb angliski nosaukta New International Karate Organisation (NIKO), kuru šobrīd vada Hidejuki dēls Hidenori. NIKO pārstāvniecības ir 38 pasaules valstīs. Pēc Hidejuki Ašihas nāves organizācija ieguva vairākus atvasinājumus un šobrīd paralēli pastāv Džosui Starptautiskā Karatē Organizācija Japānā, Ašiharas Starptautiskā Karatē Organizācija (AIKO) Nīderlandē, Starptautiskā Ašiharas Karatē Asociācija (IAKA) Krievijā, Ašiharas Karatē Starptautiskā organizācija (AKI) Dienvidāfrikā, Ašiharas Pasaules Neatkarīgā Savienība (AKWIU) Nīderlandē/Austrālijā, Ašiharas BudoKai Krievijā un TSG – Ašiharas Starptautiskā Karatē Zviedrijā.
Latvijas Ašihara karatē federācija ir likvideta 2015. gadā, bet Ašiharas Starptautiskajā Karatē Organizācijā (AIKO) Latvijas pārstāvis ir Vitālijs Vasjānovs, kurš nāk no Džosui karatē un šobrīd dzīvo Krievijā. Latvijā Vasjānova bijušais skolnieks un kādreizējais Džosui karatē praktizētājs Vsevolods Ļebedevs (2. dans. IAKA) parstāv International Association of Karate Ashiharakyokai (IAKA), bet viņa pēdējās aktivitātes ir saistītas ar Zendokai karatē federāciju. Savukārt, sociālajos tīklos atrodamais Ašihara Karatē Asociācijas profils nav atrodams Uzņēmumu Reģistrā. Līdz ar to varam teikt, ka šodien Ašihara karatē stils vairs nav pārstāvēts Latvijā un ir tikai vēsturiski ieraksti internetā.
Džosui karatē (Josui karate)

Par Džosui karatē patiesu ziņu ir maz. Ir skaidrs viens, ka tas ir atvasinājies no Ašihara karatē. Pec sacensību noteikumiem tas ir tuvāks Kjokušinkai karatē. Vikipēdijas aprakstā par Ašihara Kaikan minēts, ka no tās atvasinājās Starptautiskā Karatē Oraganizācija Džosui Kaikan, kuras Kančo, jeb vadītājs ir Hiroši Harada, bet nav precīzu ziņu par tā pakāpi. Ir zināms tikai tas, ka Harada savulaik ir bijis Ašihara Honbu dodžo vecākais instruktors. Nav pieejama organizācijas interneta vietne un sociālie tīkli. Pēc publiski pieejamās informācijas var droši teikt, ka stila pārstāvniecības atrodamas Japānā, Latvijā, Krievijā, Dienvidāfrikā un Dānijā. Savukārt Sportacentrs.com 2015. gada rakstā minēts, ka Latvijas Džosui sportisti piedalījušies Pasaules čempionatā, kur ir bijuši dalībnieki no 9 valstīm. Rakstā gan nav precīzi minēts vai tas ir bijis Džosui pasaules čempionāts.
Latvijā reģistrēta Pasaules Džosui Karatē Federācija (Reģ. Nr. 40008179701), par kuras vadītāju organizācijas interenta vietnē tiek nosaukts Vitālijs Vasjānovs (6. dans, nav skaidrs pakāpes piešķīrējs), bet kā jau minējām iepriekš, līdz ar kara sākumu Ukrainā, viņš ir devies uz Krieviju. Nav skaidra arī šīs organizācijas saistība ar Starptautisko Karatē Oraganizāciju Džosui Kaikan. Ir reģistrēta arī Latvijas Džosui karatē federācija (Rēģ. nr.: 400019329), bet par tās aktivitātēm un vadību ir vel mazāk informācijas. Publiskajā vidē ir pieejama informācija par to, ka Latvijā ir šī stila praktizētāji ar dan pakāpēm – Vitālijs Berezņevs (3. dans), Adils Maksimovs (2. dans) un Tatjana Smertjeva (1. dans), bet nav pieejams neviens publiskais reģistrs, kura organizācija ir piešķīrusi šīs pakāpes un saskaņā ar kādu metodiku. Sociālajos tīklos netieši ir izskanējis, ka, iespējams, šādu neskaidrību dēļ Džosui stila praktizētājus nepielaida KWF 2023. gada pasaules čempionāta sacensībām. Tieši šī iemesla dēļ kopš 2024. gada Džosui stila praktizētāji nepiedalās arī Lietuvā rīkoto Kjokušinkai karatē stila sacensībās.
Enšin karatē (Enshin karate)

Enšin karatē arī ir jauns karatē stils, kuru 1988. gadā izveidoja japāņu meistars Džoko Ninomija – bijušais augsta līmeņa Kjokušinkai un vēlāk Ašihara karatē pārstāvis. Enšin nosaukums nozīmē “apļveida kustības skola” (no japāņu vārdiem en – aplis un shin – patiesība). Līdzīgi ka Ašihara karatē, arī Enšin karatē pamats ir sabaki – stratēģiska pozīciju maiņa, kuras mērķis ir novirzīt pretinieka uzbrukumu, ieņemt izdevīgu pozīciju un veikt efektīvu pretuzbrukumu. Ninomija ņemot par pamatu Ašihara un Kjokušinkai karatē integrēja tajā Džudo un DžuDžitsu elementus. Līdz ar to, šis stils ietver sitienus, spērienus, bloķēšanu, metienus, klupināšanu un kombinētas cīņas tehnikas. Enšin, tāpat kā Ašihara uzsver stratēģiju, veiklību un praktiskumu reālā cīņā.
Pastāv Enšin Kaikan ar galveno mītnes vietu Denverā (ASV), kur uz patstāvīgu dzīvesvietu apmetās Džoko Ninomija 1973. gadā. Uz doto brīdi Enšin Kaikan pārstāvniecības ir atrodamas 23 pasaules valstīs, bet Latviju šajā organizācijā pārstāv Jeļena Berežņeva,(2. dans. Ņemot vērā, ka Jeļena ir minēta kā oficiāls pārstāvis, iespējams dan pakāpi piesķīra Enšin Kaikan, bet, tā kā nav pieejams neviens publisks reģistrs par šo piešķīrumu, nevar noteikt, kas un pēc kādiem kritērijiem ir piešķīris šo pakāpi).
2017. gadā nodibināta Latvijas Enšin – Karatē federācija (Reģ. nr. 40008267116), bet plašākas informācijas par organizāciju nav. Sociālajos tīklos pastāv Enšin Karatē Latvija konts, kas, iespējams ir saistīts ar šo organizāciju, bet noteikti ir saistīts ar klubu, kuru vada Aleksandrs Deņisovecs (1. dans, arī nav skaidrs pakāpes piešķīrējs).
Godžu-Rju karatē (Goju-Ryu karate)

Godžu-Rju karatē ir viens no vecākajiem un tradicionālajiem karatē stiliem, kas radies Okinavā un tiek uzskatīts par vienu no sešām galvenajām Japānas karatē skolām. Šo stilu izveidoja meistars Čodžun Mijagi. Viņš apvienoja cietās (go) un mīkstās (ju) tehnikas — no kā arī cēlies stila nosaukums “cietais-mīkstais stils”. Mijagi balstīja stilu uz Okinavas Naha-te un Šuri-te skolām. Atšķirībā no citiem karatē veidiem, Godžu-rju uzsver ne tikai spēcīgus sitienus un bloķēšanu, bet arī plūstošas apļveida kustības, ķermeņa rotāciju un tuvas distances cīņas tehniku, tostarp metienus un klupināšanu. Tomēr ir jāņem vērā to, ka Godžu-Rju karatē stils ir viens no tiem, kas iekļauts arī World Karate Federation. Līdz ar to šodien būs grūti atrast būtiskas atšķirības no citiem sporta karatē stiliem.
Publiski pieejama informācija ir par vairākām Godžju-rju organizācijām pasaulē. Viena no, vai pat pati lielākā, varētu būt World Goju–Ryu Karate Federation (WGKF), kuras sastāvā ir European Goju–Ryu Karate Federation (EGKF). Latviju Eiropas organizācijā pārstāv Arnis Šauriņš (5. dans, EGKF), kurš ir arī Latvijas Godžju-rju karatē federācijas (Rēģ. nr. 40008032930) vadītājs. LGKF ietilpst arī Latvijas Karatē Federācijā (LKF) un sportisti piedalās tās pasākumos pēc WKF noteikumiem.
Jošukai karatē (Yoshukan karate)

Jošukai karatē ir japāņu karatē stils, kas radies 20. gadsimta otrajā pusē. Šo stilu izveidoja Hirojuki Jamamoto 1971. gadā, pēc tam, kad viņš bija praktizējis un mācījies pie Čito-rju karatē meistariem, bet ir iekļauti arī ieroču treniņi (kobudo). Ir vērts pieminēt, ka Čito-rju atvasinājies no Šotokan. Tādēļ Jošukai karatē ir liela līdzība ar Šotokan, bet stilā tiek iekļautas gan tiešas sitienu un bloķēšanas tehnikas, gan arī darbs ar nūju, Saja, Tonfa, Nun-čaku, gan pašaizsardzības elementi. Vārds Yoshukai tulkojumā nozīmē “meistaru apvienošanās nams” (no yoshi – pareizs/labs, shu – apvienošanās, kai – biedrība). Stila izveides pirmsākumos Hirojuki Jamamoto sadarbojās arī Masutatsu Ojamu lai kopīgi izstrādātu pilnkontakta karatē noteikumus, kas aizstātu tā laika “Saules kupola” turnīra noteikumus, kuri paredzēja, ka sacensību dalībniekiem ir jācīnās ar pilnu ātrumu, bet viņi nedrīkstēja kontaktēties viens ar otru, kas padarīja cīņas vērtēšanu ļoti subjektīvu. Tieši tādēļ, ka sākotnēji Jošukai ir gājis kopīgu ceļu ar Kjokušinkai, tas tiek pieskaitīts pilna kontakta karatē stiliem, bet tā kā šodien tas ir iekļauts WKF, tad pamatā cīņas un treniņi notiek pēc ierobežota kontakta karatē noteikumiem.
Pasaulē Jošukai karatē ne tikai nav izplatīts, bet tam nav vienotas, skaidras vadības. Pastāv daudz un dažādas organizācijas kuru izcelsmi apšauba citas. Arī Latvijā nav reģistrēta šī stila federācija, bet stilu praktizējošais klubs iekļāvies LKF. Iespējams, šo dažādo sistēmisko nepilnību dēļ, Latvijā Jošukai karatē stila danu pakāpēm eksamenācijas komisijas tiek veidotas pieaicinot Šotokan pārstāvjus un meistarības pakāpes reģistrējot LKF reģistrā.
Kjokušinkai karatē (Kyokushinkai karate)

Kjokušinkai karatē ir viens no pasaulē pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem pilna kontakta karatē stiliem, kuru 1950. gados izveidoja Masutatsu Ojama. Nosaukums Kyokushinkai tulkojumā nozīmē “absolūtās patiesības skola” (kyoku – galējība, shin – patiesība, kai – biedrība), un tas atspoguļo stila būtību – sevis pārvarēšanu caur fizisko un garīgo izturību. Masutatsu Ojama stila izveidi balstīja ne tikai pirms tam apgūtajos Šotokan un Godžu-Rju karatē stilos, bet pievienoja no Muai Tai aizgūtu tehniku, un – pats svarīgākais – ideju, ka karatē nav tikai sporta veids, bet ceļš uz personības attīstību. Nereti kā Kjokušinkai sinonīms tiek lietots apzīmējums pilnkontakta karatē, jo tā viens no izveides pamudinājumiem bija cīņas pēc noteikumiem, kas ir ārpus “Saules kupola” principiem. Atšķirībā no daudziem karatē stiliem, Kjokušin uzsver praktisku cīņas efektivitāti un mentālo rūdījumu. Tā filozofija iedrošina pārvarēt bailes, ciešanas un fizisko nogurumu, lai sasniegtu patiesu garīgo spēku. Pēc Ojamas nāves tā dibinātā orgnizācija International Karate Organization (IKO) ir sazarojusies vairākās starptautiskās organizācijās, taču visām kopīga ir uzticība Kjokušin principiem: “osu no seishin” – gars, kas nekad nepadodas.
Kā ir noportams, pasaulē pastāv daudzas organizācijas, bet par pašu populārāko ar pārstāvniecībām 103 pasaules valstīs ir World Karate Oragnization (WKO). Latvijā ir pārstāvēta arī International Karate Federation (IFK) un International Karate Oragnization (IKO). Latvijas Kjokušinkai karatē do federācijas prezidents šihans Vladimirs Lavrinovičs (5. dans, WKO) ir WKO/EKO pārstāvis Latvijā. Līdz ar to visi sertifikācijas normatīvi un sacensības ir atbilstoši šo organizāciju nolikumiem. Savukārt, sertifikācija uz 4. un augstākām dan pakāpēm notiek tikai WKO rīkotajos eksāmenos Japānā. Ir vērts atzīmet, ka WKO sistēmas Eiropas un pasaules čempionāti ir vienīgie, kas atbilst profesionālā sporta principiem, kad reģionālajos un pasaules turnīros piedalās pirms tam izveidota nacionālā izlase, kas pārstāv valsti ar saviem atlases kritērijiem. Citām, šī stila organizācijām, to pārstāvju mazskaitliskuma dēļ, ir raksturīgs amatieru sacensību princips, kad dalībai Eiropas un pasaules čempionātos var pieteikties ikviens Kjokušinkai karatē praktizētājs un nebūt arī konkrētās organizācijas pārstāvis.
Šidokan karatē (Shidokan karate)

Šidokan karatē ir viens no jaunajiem pilna kontakta karatē stiliem, ko 1981. gadā Japānā izveidoja Jošidži Soeno – bijušais Kjokušin karatē čempions un instruktors. Šidokan karatē bieži tiek dēvēts par “karatē triatlonu”, jo tas apvieno trīs cīņas disciplīnas: tradicionālo karatē, kikboksa tehnikas Muai Tai paņēmienu veidā un cīņu parterā. Tas ir viens no mēģinājumiem padarīt Kjokušinkai karatē par vēl praktiskāku pielietojumam reālos apstākļos. Tas padara to līdzīgāku MMA (mixed martial arts).
Vadošā organizācija pasaulē ir World Karate Association SHIDOKAN, kas organizē starptautiskas sacensības un pārrauga instruktoru sertifikāciju dažādās valstīs. Šīs organizācijas pārstavniecība Latvijā ir piešķirta Rafailam Kaibelevam (3. dans. Ņemot vērā oficiālo pārstāvniecību, šis dans varētu būt WKAS piešķirts, bet oficāla reģistra trūkuma dēļ nevaram to apgalvot), kurš Ventspilī vada klubu Shidokan (Reģ. nr.: 40008075361), bet stila organizācija Latvijā nav reģistrēta.
Šotokans (Shotokan)

Šotokan karatē ir viens no pazīstamākajiem tradicionālā karatē stiliem, kuru 1938. gadā izveidoja japāņu meistars Gičins Funakoši, uzsverot disciplīnu, etiķeti un garīgo attīstību līdzās fiziskajai sagatavotībai. Būtībā, tieši viņš iepazīstināja japāņus ar karatē, jo līdz tam tas bija zināms tikai Okinavā. Šī stila pamatā ir dziļas, spēcīgas kustības, taisnas pozas un uzsvars uz tehnikas precizitāti, atšķirībā no, piemēram, Godžu-Rju (kur vairāk dominē apļveida kustības) vai Kjokušinkai (kas ir kontaktkaratē ar uzsvaru uz fizisko izturību).
Šotokan karatē, līdzīgi kā daudziem citiem karatē stiliem, attīstību pasaulē vada daudzas organizācijas, no kurām vadošās ir International Japan Karate Association (IJKA), World Karate Federation (WKF) un Shotokan Karate-Do International Federation (SKIF). Neskatoties uz to, ka Latvijā atsevišķi klubi aicina instruktorus gan no JKA, gan no SKIF, pamatā visi praktizētāji ir apvienojušies Latvijas Karatē Federācijā, kura pārstāv Latvijā WKF. Tieši WKF ir tā sporta karatē organizācija, kurā jau tagad pazūd Japānas kultūras vērtības un ir tikai sports. Tādēļ, nereti jau tiek runāts par to, ka WKF pats par sevi ir stils ar sporta noteikumiem adaptētu šauru sitienu, spērienu un aizsardzības tehniku. Ir vērts piebilst, ka WKF nav tikai Šotokan karatē organizācija, bet apvieno gan Šotokan, gan Godžu-Rju, Wado-Rju un Šito-Rju stilus ar vienādiem sacensību noteikumiem.
Kā jau tika minēts, Latvijā Šotokan karatē stilam ir pārstāvniecība vairākās nozīmīgās organizācijās. Piemēram, Latvijas Karatē federācija (LKF) (Reģ. nr.: 40008024026), kuru vada Toufic Kawar (8. dans, WKF). Organizācija ir atzīta no Pasaules Karatē federācijas (WKF) puses, un tā koordinē karatē attīstību Latvijā, tai skaitā arī Šotokan stilu. Šotokan stilu Latvijā pārstāv arī Karatē federācija JKA – Latvija (Reģ. Nr.: 40008035994) un Latvijas karatē-do J.K.A. federācija (Rēģ. nr.: 5008027611), kuras it kā ir Starptautiskās Japānas Karatē asociācijas (IJKA) nacionālās filiāles, bet starptautiskās organizācijas oficiālajā vietnē par to nav ziņu. Šobrīd arī nav skaidrs, kuš ir šīs organizācijas vadītājs, kā arī nav drošticamas informācijas par organizācijas darbību. Latvijā bieži viesojas Šotokan Karatē-do Starptautiskā federācija (SKIF) un Starptautiskā Šotokan Karatē federācija (ISKF) ārvalstu instruktori, jo Latvijā nav šo organizāciju struktūrvienību, bet notiek atsevišķas aktivitātes atsevišķos klubos.
Zendokai karatē (Zendokai karate)

Zendokai karatē ir jauns, pilna kontakta karatē stils, kuru 1999. gadā Japānā izveidoja Takaši Ozava, kurš pirms tam ir nodarbojies ar Kjokušinkai karatē un Kudo. Šis stils ir kārtējais mēģinājums savienot Karatē ar Džudo un DžiuDžitsu elementiem. Zendokai karatē ietver gan sitienus ar rokām un spērienus ar kājām, gan metienus, aizsardzības paņēmienus un cīņu parterā.
Zendokai karatē stilu pārrauga Japan Zendokai Karate Asociation, kuras pārstāvniecības atrodamas 20 valstīs, tostarp Latvijā. Organizācijas oficiālais pārstāvis ir Vasīlijs Lebedevs (3. Dans, JZKA).
Latvijā reģistrēta Latvijas Zendokai karatē federācija (Reģ. Nr.40008214481), kuras vadītājs ir Vasīlijs Ļebedevs. Saskaņā ar sociālajos tīklos publicēto, organizācijā darbojas arī kādreizējais Džosui un Ašihara praktizētājs Vitālijs Ļebedevs, bet publiski nav zināms viņa statuss šajā organizācijā un vai viņam ir šī stila dan pakāpe.
Kopsavilkums par to, kādi ir karatē stili Latvijā
Protams, katrs lasītājs izdarīs savus secinājumus un visdrīzākais pats dosies vai savas atvases vedīs uz to treniņu vietu, kas ir vistuvāk vai ir iegūtas kādas atsauksmes. Tomēr, apkopojot informāciju par to kādi karatē stili Latvijā pieejami, subjektīvi varam izdarīt sekojošus secinājumus:
- Līdzīgi kā politikā, arī karatē valda princips, kuru raksturo paruna: “Kur divi latvieši, tur trīs partijas.” Kā redzams, tik mazā valstī kā Latvija, var pastāvēt paralēli vienā karatē stilā vairākas nacionālās orgnizācijas. Pats skumjākais ir tas, ka tikai retā pilda savas funkcijas.
- Piedāvājums nav arī īpaši plašs, bet arī esošajā piedāvājumā ir virkne stilu, kuri cenšas tā vai citādi atdarināt Kjokušinkai karatē. Tajā pašā laikā to pārstāvniecības ir saistītas ar mazām starptautiskām organizācijām vai organizācijam ar neskaidru statusu, dalība kurās sportistiem nenesīs perspektīvu nākotnē un ilgtermiņā raugoties, labākajā gadījumā būs pazaudēts laiks.
- Latvijā visa pakļautības ass no pasaules organizācijas līmeņa līdz nacionālajam līmenim, ar skaidru sistēmiskumu Latvijā un skaidrām perspektīvām nākotnē ikvienam sportistam, kurš uzsāk nodarbības, var piedāvāt Latvijas Karatē federācija, ja interesē karatē kā sports, bet tiem, kuri interesējas par tradīcijās balstītu karatē – Latvijas Kjokušinkai Karatē do federācija.
- Savukārt, tiem, kam svarīgs ir tieši audzināšanas moments, tiem noteikti atbilstošakais būtu Kjokušinkai karatē, jo tur, kur ir tikai sports, tur paaugstināta konkurence un egocentrisma risks.
Protams, mēs nekādā gadījumā neizvērtējam atsevišķu treneru un instruktoru pedagoģiskās un profesionālās iemaņas. Runa ir tikai par kopainu un sportistu perspektīvām nodarboties ilgtaremiņā, iegūt starptautiski atzītu sertifikātu par savām prasmēm, iespēju piedalīties augstākā līmeņa sacensībās un aizrauties ar karatē visa mūža garumā.

