Latvijas Kjokušinkai karatē do federācijas kluba Bušido sportisti nupat atgriezās no Eiropas klubu pilnkontakta karatē kausa, kas norisinājās Eiropas Pilnkontakta kararē organizācijas paspārnē. Šajās sacensībās mūsu karatēkas izcīnija divas pirmās vietas. Pēc sacensībām, Spēka podkāstā Jānis Eisaks intervēja LKKF valdes locekli un Tukuma kluba Bušido treneri šihanu Mareku Lavrinoviču (5. dans) interesējoties par šīs godalgas nozīmi sportā un paša Mareka karjerā. Tas mūs pamudināja apskatīt daudz dziļāk šo jautājumu un sniegt maksimāli plašu un visaptverošu atbildi par atšķirību starp Eiropas/Pasaules čempionātiem un Eiropas/Pasaules kausu cacensībām. Lai gan tie izklausās līdzīgi, šo turnīru statuss, prestižs un dalības noteikumi būtiski atšķiras. 

Šajā rakstā mēs apskatīsim ne tikai šo sacensību tipa izcelsmi un atšķirību, bet arī būtiskas tiesiskās nianses, kā arī to, kā konkrēti Kyokushinkai karatē kopienā var atšķirties šīs sacensības un to statuss. Šis raksts palīdzēs skaidri saprast, kādi turnīri patiesi ir augstākā ranga sacensības un kurās situācijās „čempionāts” nosaukumā var būt maldinošs. Veltiet 10 minūtes šī raksta lasīšanai un jūsu izpratne par daudzām lietām būtiski mainīsies.

Kas ir Eiropas un Pasaules kausi un kāds ir to statuss? 

Vārds “kauss” (cup) radies no fiziskās trofejas formas. Vēsturiski vērtīgākais, ko sporta turnīra uzvarētājam piešķīra, bija metāla kauss, bieži vien grezns vai pat dārgs. Šādas balvas dominēja senā pagātnē. Piemēram:

• 18. gadsimtā zirgu skriešanās sacensībās,
• 19. gadsimta sākumā aristokrātu sporta klubos Anglijā,
• vēlāk — futbolā, boksā, vieglatlētikā un citur.

Ar laiku „kauss” sāka nozīmēt ne tikai trofeju, bet turnīra tipu, kas ir atvērtāks, tiek biežāk rīkots, piemērotās plašam dalībnieku lokam, tie var būt vairāki gada laikā. Tas atspoguļo ideju – turnīrs, kurā cīnās par balvu, nevis sporta titulu. Tādēļ kausi, kā turnīra veids, ne vienmēr ir saistīti ar valsts nosaukumu, kontinentu vai pasaules mērogu. Tie var būt piesaistīti kāda ievērojama cilvēka vārdam vai apdzīvotai vietai, kur šāds turnīrs regulāri tiek rīkots.

Sava nozīme un specifika ir sacensībām, kas satur nosaukumā “Eiropas” un “Pasaules”, kas ir starptautiskas sacensības ar noteiktu reitingu. Dalība tādā turnīrā ir plašāka un vieglāk pieejama, nekā čempionātā, bet: 

Galvenās iezīmes

• Sacensību rīkošanu deligē kontinentāla vai pasaules sporta organizācija.
• Dalībniekus parasti piesaka klubi vai organizācijas, nevis valstu izlases un federācijas.
• Atlases kritēriji ir atvērtāki – bieži vien pietiek ar kluba apstiprinājumu.
• Sacensības var notikt vairākas reizes gadā.
• Uzvarētājs iegūst kausa uzvarētāja titulu, kas ir vērtīgs savā organizācijā, bet nav salīdzināms ar oficiālu Eiropas vai Pasaules čempiona statusu.
• LR Sporta likums nosaka, ka Eiropas čempionātu finālsacensības rīko sporta federācijas, saskaņojot to ar Latvijas Nacionālo sporta padomi. 

Kausu mērķis

• Starptautiskās pieredzes uzkrāšana.
• Sportistu sagatavošana augstāka līmeņa turnīriem.
• Plašu dalībnieku loku iesaiste.
• Reitinga punktu iegūšana.

Kas ir oficiālie Eiropas un Pasaules čempionāti?

Vārds „čempions” cēlies no latīņu campio — “karotājs”, “cīnītājs”. Angļu valodā champion 16.–17. gadsimtā nozīmēja uzvarētāju duelī vai sacensībās. 19. gadsimta otrajā pusē parādījās ideja organizēt turnīrus, kas notiek valsts, kontinenta vai pasaules līmenī. Šādas sacensības nosaka vienu labāko, notiek reizi gadā vai retāk, uzvarētājs iegūst statusu, ne tikai balvu. Tā radās mūsdienu jēdziens “čempionāts” (championship). Čempionāta būtība ir nevis trofeja, bet tituls, kas apliecina, ka uzvarētājs ir valsts, Eiropas vai Pasaules čempions. Atšķirībā no kausa, čempionāta mērķis ir noskaidrot labāko konkrētajā sportā. 

Eiropas un Pasaules čempionāti ir augstākā līmeņa sacensību formāti, kuros startēt drīkst tikai nacionālo izlašu sportisti. Augstākas ir tikai Olimpiskās spēles.

Galvenās iezīmes

• Dalībniekus nominē valstu federācijas – startē tikai labākie sportisti no katras valsts.
• Sacensības notiek ciešā saistībā ar sporta veida kontinentālo vai pasaules sporta organizāciju.
• Cīņas notiek stingri reglamentētā sistēmā.
• Parasti katrā kategorijā drīkst piedalīties 1–2 sportisti no valsts.
• Uzvarētājs iegūst oficiālu Eiropas vai Pasaules čempiona titulu.

Čempionātu nozīme

• Tie ir karjeras virsotne.
• Sportista statuss ir oficiāli atzīts starptautiskajā sporta apritē.
• Rezultāti tiek izmantoti valstu un federāciju rangos.

3. Kad „čempionāta” nosaukums var būt maldinošs?

Dažkārt organizācijas izmanto nosaukumu „Eiropas čempionāts” vai „Pasaules čempionāts”, lai gan sacensību formāts nav izlašu līmeņa. Ja turnīrs notiek bez nacionālās atlases, bez federāciju nominācijas un piedalās tikai klubu sportisti, tad:

• sacensības nav atbilstošas čempionātu rangam, pat ja nosaukums to apgalvo;
• tās uzskatāmas par starptautiskām amatieru vai klubu sacensībām;
• nosaukums var būt maldinošs, jo rada iespaidu par augstāku statusu, nekā patiesībā pienākas.

Lai ilustrētu šo atšķirību, apskatīsim 2025. gada turnīrus, kuras rīko trīs dažādas organizācijas – IFK, WKB un EKO. Šeit jau ir vieta precizējumam, jo tikai EKO ir Pasaules Karatē Oragnizācijas kontinentālā organizācija. IFK un WKB struktūrā šādu organizāciju nav jo tās pašas par sevi ir krietni mazākas ar mazāku dalībnieku skaitu.

IFK un WKB „World Championships”

• Dalībnieki pārstāv klubus, nevis valstu izlases.
• Atlase bieži ir atvērta – sportistu var pieteikt klubs, organizācija vai, pat sportists pats var pieteikties.
• Zem vienas valsts karoga var startēt 4 un vairāk sportisti.
• Nereti sacensību jaunākajam sportistam ir ne tikai 7 un mazāk gadu, bet var būt pat tikai dažu mēnešu pieredze un 10. vai 9. kju.

EKO (European Karate Organization) Eiropas čempionāts

• Piedalās tikai nacionālās izlases, ko izvirza attiecīgās federācijas.
• Kategorijās startē vien daži labākie sportisti (līdz 2, bet rīkotājvalsts var izvirzīt 3) no katras valsts.
• Minimālais vecuma slieksnis ir 14 gadi, kas atbilst kadetu J16 kategorijai, sportistam jābūt ar ne zemāk kā 6. kju ar attiecīgu pieredzi, izgājušam nacionālo atlasi, kas paredz, ka tie nav iesācēji bet valsts čempionātu 1. un 2. vietas ieguvēji.
• Uzvara nozīmē kontinentāla līmeņa čempiona titulu, kas ir starptautiski atzīts un nav apšaubāms.

Latvijas sporta kopienu apkaunojošie piemēri

Vērojot Kjokušinkai karatē stila un pilnkontakta karatē attīstību Latvijā kopumā, nākas secināt, ka, neskatoties uz LKKF centieniem to darīt jau 25 gadus, valsts sporta un sporta organizāciju telpa joprojām nav sakārtota un nepietiekami civilizēta, kurā atrodas vieta meliem un krāpniecībai peļņas gūšanas nolūkā. Tādēļ mums, Latvijas Kjokušinkai karatē do federācijai ir vēl daudz darāmā šajā jautājumā.

• Jau 3. gadu Salaspilī ir pieteikts pasākums, kuru rīko biedrība Karatē skola, kas reģistrēta Salaspilī ar rēģistrācijas nr. 40008166782 un, kura nosaukumā ir vārdu salikums “Eiropas kauss”. Atbilstoši starptautiskajiem sporta principiem, šādām sacensībām ir jānotiek kādas kontinentālās organizācijas paspārnē, piemēram, Eiropas Karatē Oragnizācijas. Diemžēl, minetās sacensības neatbilst šādiem kritērijiem un nevar tikt uzskatītas par sacensībām, kas piešķir noteiktus reitinga punktus. Vēl vairāk, šāda rīcība atbilst negodprātīgas komercprakses statusam, jo daudzi sportisti un treneri piesakās šī Eiropas kausa nosaukuma dēļ, bet neslava izplatās tālu aiz Latvijas robežām. 
• Šī pati organizācija – Karatē skola, kopā ar Latvijas Kontakta Karatē Līgu (reģ. nr. 40008151896) ir saistīta ar biedrību Latvian National Team, kas reģistrēta UR ar reģ. nr. 40008321605, Salaspilī, Botāniķu ielā 16. Zem šīs biedrības nosaukuma abu organizāciju dalībnieki startē starptautiskajās sacensībās, maldinot to rīkotājus un citu valstu sportistus, uzdodoties par Latvijas izlasi, kas izriet no biedrības nosaukuma tulkojuma. Līdz ar to tiek pārkāpts Sporta likumā noteiktais, ka izlasi komplektē attiecīgā sporta veida federācija. 
• Jāsaka, ka LKKL pārstāvji regulāri uzdod zemas kvalitātes amatieru sacensības par krietni vērtīgākām nekā tās patiesībā ir. Jo, kā apliecina mūsu rakstā apkopotā informācija, Kjokušinkai karatē stila augstākā līmeņa sacensībām atbilst tikai EKO un WKO čempionāti. Visu pārējo organizāciju rīkotās sacensības, to pieteikšanās nosacījumu dēļ, nekvalificējas par tādām. 

Noslēgums

Cīņu sportu pasaulē turnīru nosaukumi mēdz būt daudzveidīgi, taču to saturs – ļoti atšķirīgs. Lai izprastu sportista sasniegumu nozīmību, vienmēr jāvērtē sacensību formāts, dalības principi un organizācijas statuss.

• Kausi ir lieliski turnīri pieredzes un attīstības uzkrāšanai.
• Oficiālie čempionāti ir sportista ceļa virsotne.
• Sacensības, kas tiek sauktas par čempionātiem bez izlašu dalības, ir klubu līmeņa turnīri, nevis īsti Eiropas vai Pasaules čempionāti.
• Savukārt, nosaukumā iekļautie vārdi “Eiropas” vai “pasaules”, neiesaistot kontinentālo vai pasaules organizāciju, nav nekas cits kā krāpniecība,

Mēs ļoti ceram, ka atšķirību skaidra izpratne palīdzēs gan sportistiem, gan treneriem, gan vecākiem godīgi un objektīvi izvērtēt sasniegumus un plānot karjeras attīstību.