Esam nonākuši pie trešās intervijas mūsu interviju ciklā, kur iepazīstinām ar Latvijas Kjokušinkai karatē do federācijas personībām. Šoreiz aprunāsimies ar Smārdes kluba Katana treneri sempai Madaru Priedi (1.dans). Viņa vada vienu no jaunākajiem federācijas klubiem, kas dibināts vien 2023. gada rudenī, bet kluba sportisti regulāri piedaloties sacensības iegūst godalgas. Jau otro gadu pēc kārtas kluba sportisti tiek iekļauti federācijas izlasē un piedalīsies Eiropas čempionātā. Uzdosim dažus jautājumus, lai jūs vairāk varētu iepazīt Madaru.
- Sāksim ar jau klasisko jautājumu – kā nonācāt Kjokušinkai karatē?
Ar Kjokušinkai karatē sāku nodarboties 2001. gadā Engurē, pie trenera Vitālija Beļinska. Viss sākās ar to, ka mans kaimiņš un klases biedrs Māris Timofējevs ieteica man pamēģināt šo sportu. Pirms tam dejoju sporta dejas. Sanāca krasa sporta veida maiņa.
- Esat stāstījusi, ka nodarbojāties arī ansamblī. Kādēļ izšķīrāties par labu karatē?
Es meiteņu ansamblī dziedāju līdz 12. klasei. Beidzu mācīties Engures vidusskolā un līdz ar to beidzu arī dziedāt ansamblī. Uzskatu, ka dziedāšana man ir palīdzējusi arī karatē, jo mūzika viennozīmīgi palīdz attīstīt ritma izjūtu, kas kumitē cīņā ir priekšrocība, ja Tev tāda piemīt. Ja kādam rodas jautājumi, tad varu droši teikt, ka šis sporta veids ir piemērots abiem dzimumiem. Karatē kjokušinkai palīdz cilvēkiem pilnveidoties, gan fiziski, gan emocionāli.
- Kādi ir bijuši Jūsu panākumi?
Esmu piedalījusies sacensībās gan Latvijā, gan ārvalstīs. Esmu vairākkārtēja Latvijas un Igaunijas čempione. Vairākkārt esmu iekļauta federācijas izlasē. Mans augstākais sasniegums Kjokušinkai karatē ir 4. vieta Eiropas čempionātā, tādēļ uzskatu, ka sacensībās man ir gājis labi.
- Esat arī trenere. Kā jūtaties šajā lomā?
Jūtos šajā lomā labi. Ar katru gadu pilnveidojos un kļūstu zinošāka šajā jomā. Domāju, ka man izdodas tāpēc, ka karatē Kjokušinkai ir mana sirdslieta. Audzēkņi jūt, ka mīlu šo sportu no visas sirds un līdz ar to viņu sirsniņas arī iedegas tā pat kā man par šo sportu. Diezgan agri apzinājos, ka karatē man ir kas vairāk kā vienkārši hobijs. Līdz ar to jau pusaudžu gados jau domāju par to, ka kad izaugšu varētu dibināt savu klubu un nodot savas zināšanas citiem.
- Jau otro gadu kluba Katana sportisti iekļauti LKKF izlasē. Kā komentēsiet tik strauju kluba izaugsmi? Vai Jums ir kādas slepenas treniņu metodes?
Nav nekādas slepenās metodes. Jaunieši nāk cītīgi uz treniņiem, trenējas arī papildus, līdz ar to ar kopējiem spēkiem kļūstam vien spēcīgāki.
- Kāda ir Jūsu vīzija par kluba Katana nākotni?
Nākotnē domāju, ka Katanas klubs kļūs vēl spēcīgāks un skaitliski lielāks. Pie mums var trenēties arī pavisam mazi bērni. Jaunākajai audzēknei pirms pāris dienām tik palika 3 gadiņi. Tā kā bērni sāk agri trenēties šajā sportā viņiem nākotnē ir lielākas priekšrocības par bērniem, kas uzsāk trenēties vēlāk. Treniņos apgūstam gan karatē elementus, gan vispār attīstošus vingrinājumus, kas jebkuram cilvēkam veselībai dod tikai labu.
- Kādu lomu federācija spēlē Jūsu ikdienā, kluba attīstībā un vispār Kjokušinkai karatē attīstībā Latvijā?
Latvijas kjokušinkai federācija atbalsta gan mani, gan Katanas klubu, esam daļa no Latvijas kjokušinkai federācijas. Šobrīd Latvijas kjokušinkai federācija ļoti strauji attīstās. Domāju, ka nākotnē, ja turpināsim attīstīties šādā tempā, būsim skaitliski daudz lielāka.
- Kādas ir Jūsu personīgās ieceres nākotnē saistībā ar karatē?
Nākotnē plānoju celt savu kvalifikāciju un nokārtot eksāmenu uz 2 danu.
- Vai tas netraucē ģimenes dzīvei?
Visa mana ģimene ir iesaistīta karatē. Mani vecāki ir lielākie mani atbalstītāji, kuri ne tikai morāli mani atbalsta, bet Katanas klubam nopirka daļu no ekipējuma. Mans dēls man palīdz trenēt jaunāko karatē grupu. Viņam patīk iesaistīties treniņa procesā un jau tagad redzu, ka viņam trenera darbs padodas. Mans vīrs ar karatē kjokushinkai sāka trenēties ātrāk nekā es, bet kādu laiku pats netrenējās, tāpēc esmu priecīga, ka viņš ir atsācis trenēties karatē. Tagad mēs visi kopā varam trenēties un tas mani dara laimīgu.
- Ko novēlēsiet tiem, kuri tikai domā par trenēšanos?
Novēlu domas pārvērst realitātē. Uzskatu, ka ne vecums, ne dzimums nav šķērslis nodarboties tieši ar karatē kjokušinkai. Šis ir sporta veids, kas ir piemērots visiem.
