Izvēloties sporta veidu bērnam vai jaunietim, arvien biežāk vecāki uzdod jautājumu – vai sports attīsta tikai fiziskās spējas vai arī veido domāšanu, raksturu un emocionālo noturību? Vai pastāv ietekmes atšķirības starp dažādiem sporta veidiem? Uz šo jautājumu palīdz atbildēt Hovarda Gārdnera vairāku inteliģenču teorija, kas piedāvā būtiski plašāku skatījumu uz cilvēka attīstību nekā tradicionālā pieeja, kurā galvenais uzsvars tiek likts uz fizisko rezultātu.
Kas ir Gārdnera vairāku inteliģenču teorija?
Hovards Gārdners savā teorijā pierādīja, ka intelekts nav viena vispārīga spēja, ko var izmērīt ar testu. Cilvēka potenciālu veido vairākas savstarpēji saistītas inteliģences, kas dažādos apstākļos var attīstīties atšķirīgā līmenī.
Gārdners izdala deviņas inteliģences formas: ķermeniski–kinētisko, intrapersonālo, starppersonu, vizuāli–telpisko, muzikāli–ritmisko, lingvistisko, loģiski–matemātisko, naturālistisko un eksistenciālo inteliģenci. Teorijas pamatideja ir vienkārša, bet būtiska – cilvēks attīstās vispilnīgāk tad, ja vide vienlaikus stimulē vairākas no šīm spējām, nevis koncentrējas tikai uz vienu.
Gārdnera teorijas izklāsts un adaptācija Kyokushinkai karatē treniņiem
Kyokushinkai karatē šajā kontekstā ir īpaši piemērota vide, jo tas nav tikai sporta veids, bet strukturēts Budo ceļš ar skaidru vērtību sistēmu.
Ķermeniski–kinētiskā inteliģence tiek attīstīta caur kihon, kata un kumite, kur būtiska ir kustību precizitāte, ķermeņa kontrole, līdzsvars, spēks un izturība. Taču fiziskā darbība nekad nav pašmērķis – tā kalpo rakstura veidošanai.
Intrapersonālā inteliģence tiek veicināta, regulāri strādājot ar sevi: audzēknis mācās atpazīt savas emocijas, bailes, nogurumu un robežas, kā arī uzņemties atbildību par savu progresu. Kyokushinkai treniņš māca, ka attīstība ir neatlaidīga darba, nevis nejaušības rezultāts.
Starppersonu inteliģence attīstās dojo vidē, kas balstīta cieņā, disciplīnā un sadarbībā. Darbs pārī, spēka kontrole un savstarpēja uzticēšanās veido empātiju un sociālo briedumu.
Vizuāli–telpiskā inteliģence tiek trenēta, apgūstot kustību secības, orientēšanos telpā, distanci un trajektorijas. Audzēkņi mācās redzēt kustību loģiku un telpiskās attiecības, kas ir būtiski gan treniņos, gan ikdienas problēmu risināšanā.
Muzikāli–ritmiskā inteliģence Kyokushinkai praksē izpaužas caur ritma un laika izjūtas attīstīšanu. Prasmīgi treneri apzināti integrē mūzikas pavadījumu iesildīšanās laikā vai bāzes tehnikas izpildē, lai palīdzētu audzēkņiem sinhronizēt kustību, elpu un fokusu. Ritmisks temps palīdz labāk apgūt kustību secību, uzlabot koordināciju un koncentrēšanos, īpaši jaunākā vecuma bērniem. Precīza kustību ritma ievērošana ir katu neatņemama sastāvdaļa, kas arī veicina muzikāli-ritmiskās inteliģences attīstīšanu.
Lingvistiskā inteliģence tiek attīstīta, apgūstot Kyokushinkai terminoloģiju, dojo etiķeti un instruktora skaidrojumus. Valoda šeit nav tikai komunikācijas līdzeklis, bet arī vērtību un tradīciju nesējs. Lingvistiskā inteliģence nav tikai prasme verbalizēt vai uztvert verbālu informāciju. Tā ir cieši saistīta ar prasmi kontrolēt verbalizācijas impulsus.
Loģiski–matemātiskā inteliģence izpaužas taktiskajā domāšanā, secīgas apmācības izpratnē un spēju analizēt situācijas. Audzēkņi mācās saskatīt likumsakarības, plānot darbības un pieņemt pamatotus lēmumus. Šīs inteleģences attīstībā piedalās arī jostu sistēma ar attiecīgajiem normatīviem un pieaugošajām tehniskajām un fiziskajām prasībām.
Naturālistiskā inteliģence tiek attīstīta, trenējoties ārpus telpām, piedaloties nometnēs un fiziski saskaroties ar vidi. Šī pieredze māca pielāgoties apstākļiem, vērot un izprast apkārtējo pasauli.
Eksistenciālā inteliģence Kyokushinkai praksē izpaužas caur Budo filozofiju – sevis pilnveidi, spēka kontroli, atbildību un dzīves jēgas meklējumiem. Treniņš rosina pašrefleksiju un iekšēju nobriešanu.
Kada ir Kjokušinkai karatē priekšrocība salīdzinot ar citiem sporta veidiem?
Gārdnera vairāku inteliģenču teorija pilnvērtīgi darbojas tikai vidē, kur personības attīstība ir apzināts mērķis, nevis blakus efekts. Vairākos sporta veidos treniņu process ir šauri orientēts uz fizisku vai tehnisku rezultātu, tādēļ teorijas adaptācija tajos ir minimāla.
Piemēram, sprinta skriešanā, svarcelšanā, powerliftingā un kultūrismā treniņu struktūra gandrīz pilnībā koncentrējas uz spēku, ātrumu vai fizisko formu, attīstot galvenokārt ķermeniski–kinētisko inteliģenci. Šajās disciplīnās parasti ir maz telpas intrapersonālai refleksijai, eksistenciāliem jautājumiem vai apzinātai vērtību audzināšanai, jo progress tiek mērīts pārsvarā ar fiziskiem rādītājiem.
Līdzīgi arī augstas intensitātes funkcionālajos treniņos sacensību formātā uzsvars tiek likts uz izpildījumu un rezultātu, nevis uz strukturētu personības attīstības procesu. Šādā vidē lingvistiskā, eksistenciālā vai naturālistiskā inteliģence tiek attīstīta minimāli vai nejauši.
Kyokushinkai gadījumā situācija ir būtiski atšķirīga. Šeit vairāku inteliģenču attīstība ir iestrādāta pašā sistēmā – dojo struktūrā, disciplīnā, vērtībās un treniņu secībā. Fiziskā slodze kalpo kā līdzeklis rakstura audzināšanai, nevis kā pašmērķis, un tas piešķir Kyokushinkai īpašu statusu vairāku inteliģenču teorijas kontekstā.
Secinājumi
Gārdnera vairāku inteliģenču teorija sniedz skaidru ietvaru, kā izvērtēt sporta veida ietekmi uz bērna un jaunieša attīstību. Kyokushinkai karatē šajā skatījumā izceļas kā vide, kur fiziskā sagatavotība, disciplīna un filozofija veido vienotu sistēmu personības attīstībai.
Vecākiem tas nozīmē pārliecību, ka bērns ne tikai kļūst fiziski spēcīgāks, bet arī attīsta domāšanu, pašapziņu, emociju kontroli un atbildību. Kyokushinkai šādā izpratnē nav tikai sporta nodarbība – tas ir ceļš, kas ietekmē cilvēku arī ārpus dojo sienām un veido pamatu līdzsvarotai, noturīgai personībai.