Esam aizvadījuši kārtējo Latvijas čempionātu. Mums bija liels prieks un pagodinājums uzņemt daudz draugu un viesu no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Gruzijas. Ņemot vēra to, ka mums ir svarīga Latvijas čempionāta kvalitatīvā izaugsme, esam lūguši trenerus un komandu vadītājus sniegt savu vērtējumu par sacensībām. Ar šiem viedokļiem apkopotā formātā piedavājam iepazīties arī Jums.
#1 Kā pirmo lūdzām novērtēt čempionāta dalībnieku sagatavotības līmeni
Visi aptaujātie norāda, ka sacensību dalībnieki bija augstā sagatvotības līmenī. Īpaši gribētos izcelt sensej Zbigņeva Zaborska (4.dan) komentāru, kurā viņš saka, ka “sportisti bija ļoti labi sagatavojušies abās disciplīnās. Kata izpildīja labā līmenī, viss bija gandrīz ideāli. Arī cīņas bija augstā līmenī. Cīnītāji bija spēcīgi un motiveti, visiem bija ļoti spēcīgs cīņas gars.” Protams, nevar nepiekrist mūsu jaunākajam trenerim sempai Klaudijam Jankjevicam (1.kju), ka “[..] protams, vienmēr var sniegt vēl un vēl labākus rezultātus[..].” Tas tiešā veidā saskan arī ar LKKF valdes mērķiem – iet tālāk un sasniegt augstākus rezultātus.
#2 Lūdzām izvērtēt tiesnešu korpusa darbu
Aptaujato viedoklis par tiesnešu darbu zinama mēra sadalīja. Bija tādi, kamm šķita apmierinoši tas, ka noritēja tiesāšana, bet, piemēram, sensei Macejs Levickis (3.dan) norādīja, ka “tiesneši turnīra sākumā nezināja, pēc kādiem noteikumiem mēs cīnījāmies. Daži tiesneši uzskaitīja sitienus, kas nesaskārās ar galvu, bet citi neieskaitīja sitienus, kas trāpīja pa galvu tīri un punktus neguva. Turnīra sākumā tiesneši neizteica brīdinājumus bērniem par spēcīgiem sitieniem pa kāju, kas lika bērniem raudāt, un cīņa, manuprāt, bija jāpārtrauc agrāk.” Skairojumu šādai situācijai dod sensei Vitālijs Beļinskis (3.dan). Viņš saka, ka “gados jaunajiem tiesnešiem pietrūkst sava viedokļa, bet tas ir visur – arī citu valstu rīkotajās sacensībās. Tas ir vienkārši pieredzes trūkums. Tiesnesim jābūt neatkarīgam viedoklim!”. ieši tādēļ jau pārskatāmā nakotnē LKKF treneru korpus ne tikai turpinās pilnveidoties un iegūtstarptautiskus sertfikātus, bet arī uzsāks federācijas tiesnešu iekšējo apmācību.
#3 Jautāums bija ar lūgumu novērtēt zāles piemērotību sacensībām
Pamatā, visi aptaujātie norādija, ka sacensībām tika izvēlēta ļoti laba un piemērota zāle. Ka arī federācijas treneri norādija, ka tā bija labākā zāle Tukuma un īpašas alternatīvas tai nav. ozolnieku kluba treneris sempai Klaudijs Jankjevics (1.kju) izteicās par infrastruktūras nozīmi sakot, ka “ tas, ka katru gadu nepieciešams paplašināt telpas, norādat, ka sacensību mērogs aug un attīstas. Šogad šķiet, ka telpas bija ļoti labas. Bija liels stāvlaukums, kur novietot, automašīnas. Telpas bija plašas līdz ar to bija iespēja ērti iekārtot sacensībām nepieciešamo atribūtiku. Nebija sajūta, ka telpas būtu pa mazu, vai nepietiek vietas.”. Engures kluba vadītājs sensei Vitālijs Beļinskis (3.dan) piebilst, ka trūka sēdvietu skatītājiem. Savukārt, sensei Macejs Levickis (3.dan) novērtē to, ka bija labi tas, ka “bija nošķirti skatītāji no sportistiem. Varbūt nākamreiz būtu labi 3 tatami.”
#4 Pēdējais jautājums bija ar lūgumu novērtēt Latvijas čempionāta norisi kopumā
Par šo jautājumu aptaujatie sniedza visplāšākos komentārus ar daudzveidigākajiem ieteikumiem. Protams, arī LKKF valde secināja, ka nakamjās sacensībās būs nepieciešams pievērst īpašu uzmanību medicīnas personalām, bet labprāt citejam arī viesu ieteikumus. Piemēram, sensei Macejs Levickis (3.dan) daloties ar Polijas sacensību organizēšanas pieredzi stāsta – “Sportistiem un vecākiem ir ļoti svarīgi, lai turnīrā būtu ārsts vai pareizi ģērbies glābējs. Tad visi klātesošie un līdzjūtēji redz, ka pasākums ir profesionāls. Polijā pat vismazākajās sacensībās, kurās piedalās 20 vai 30 cilvēki, ir nepieciešams feldšeris.”
Sempai Madara Priede (1.dan) priecājās, ka mazakajiem dalībniekiem bija sarūpētas daudz un dažādas papildus balvas.
Sensei Vitālijs Beļinskis (3.dan) augstu novērtēja tehnoloģisko nodrošīnāumu stastot, ka “Tikko biju sacensībās Rumānijā, redzēju, ka Kumite Technology ļoti palīdz sacensību norisē. Rumānijā bija jau piemirsies bardaks, kad treneriem bija jāskraida no viena tatami uz citu un jāmeklē savi sportisti papīra lapās.”
Būtībā, visu komentāru kopsavilkuma vietā varam citēt Talsu karatē kluba treneri sempai Vladislavu Varibrusu (1. dan), kurš lakoniski saka – “Ar katru gadu uzlabojas sacensību kvalitāte, bet šis Latvijas čempionāts uzlika ļoti augstu organizācijas līmeņa latiņu.” Tādēļ, lai to noturētu, LKKF valdei būs japacenšas, bet lai uzlabotu sacensību kvalitāti – kārtīgi jāpastrādā rīkojot 22. Latvijas atklāto Kjokušinkai karatē čempionātu.