Šī gada 25. aprīlī Rojā norisinājās īpašs un simboliski nozīmīgs notikums – pirmās Hanami svinības, ko organizēja Rojas Šinkjokušīnkai karatē do klubs “Seido”. Pasākums pulcēja karatē klubus no dažādiem Latvijas reģioniem, pašvaldības pārstāvjus, viesus un vietējo kopienu, radot vidi, kurā savijās japāņu kultūras tradīcijas, sporta gars un kopā būšana. Šis notikums iezīmē jaunas tradīcijas sākumu, kas nākotnē var kļūt par nozīmīgu pavasara notikumu gan Rojā, gan plašākā karatē kopienā Latvijā.

Hanami – no aristokrātijas privilēģijas līdz tautas tradīcijai

Hanami tradīcijas saknes meklējamas Japānas imperatora galma kultūrā jau Heian periodā (794–1185), kad aristokrātija pulcējās, lai vērotu plūmju un vēlāk arī ķiršu ziedēšanu. Taču izšķirošais pagrieziena punkts, kad Hanami kļuva par plašākas sabiedrības tradīciju, saistāms ar 16. gadsimta beigām, konkrēti ar Toyotomi Hideyoshi laiku.

1580.–1590. gados Hidejoši aktīvi popularizēja sakuru stādīšanu un publiskus ziedēšanas svētkus. Īpaši nozīmīgs ir 1598. gada Daigo no Hanami Kioto, kas kļuva par vienu no grandiozākajiem Hanami pasākumiem vēsturē, veicinot tradīcijas izplatību plašākā sabiedrībā.

Ar Hanami cieši saistīts arī tradicionālais saldums – Hanami dango, kas simbolizē pavasari un tiek baudīts sakuru ziedēšanas laikā.

Notikums Rojā – kopības un tradīciju iedzīvināšana

Hanami svinības Rojā tika veidotas kā sabalansēts kultūras un sporta notikums, pielāgojot japāņu tradīcijas vietējai videi. Pasākuma sākumu iezīmēja Taiko bungu signāls, kas radīja koncentrētu un svinīgu noskaņu.

Oficiālajā daļā ar uzrunām uzstājās uzaicinātie viesi. Talsu novadu pārstāvēja Ansis Bērziņš, kura klātbūtne apliecināja pašvaldības atbalstu kopienas iniciatīvām. Tāpat pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Japānas vēstniecības Latvijā pārstāvis Isono kungs, piešķirot notikumam starpkultūru dimensiju. Nozīmīgu ieguldījumu pasākuma sagatavošanā sniedza arī Dinārs Dāvidsons, Rojas pagastu apvienības vadītājs.

Pēc uzrunām sekoja publiskais Kjokušinkai karatē koptreniņš, kas kļuva par centrālo dinamisko notikuma daļu. Tajā piedalījās plašs sportistu loks no dažādiem Latvijas klubiem, demonstrējot disciplīnu, vienotību un karatē būtību kā dzīves ceļu. Koptreniņš ne tikai uzrunāja skatītājus, bet arī vienoja dalībniekus kopīgā ritmā un enerģijā.

Pēc treniņa tika īstenota simboliskā sakuru stādīšana. Kopumā tika iestādīti 10 sakuru stādi, kas nākotnē priecēs ar krāšņu ziedēšanu un kalpos kā dzīvs atgādinājums par šī notikuma nozīmi un aizsākto tradīciju.

Pasākuma neformālajā daļā visi klātesošie tika cienāti ar Hanami dango, ļaujot izjust japāņu kultūru ne tikai caur simboliem un aktivitātēm, bet arī caur garšu un kopā būšanas pieredzi.

Īpaša pateicība izsakāma klubiem, kas piedalījās un bagātināja pasākumu – Tukuma klubam “Bušido”, Engures klubam “Šuto”, Smārdes klubam “Katana”, kā arī Talsu karatē klubam. Tāpat pateicība visai Kjokušinkai karatē federācijai, kuras plašā pārstāvība nodrošināja pasākuma augsto kvalitāti un vienotības sajūtu.

Pasākumu īpaši raksturo arī Latvijas Kjokušinkai karatē federācijas prezidenta, Mareks Lavrinovičs (5. dans), paustais:

Hanami svinības, viņaprāt, spilgti apliecina, cik organiski iespējams savienot divas kultūras – latvisko, ar tās dziedātspēju un iekšējo spēku, un japānisko, ar tās dziļajām tradīcijām. Šī satikšanās notiek ne tikai ārēji, bet arī vērtību līmenī.

Kjokušinkai karatē māca, ka patiesais spēks slēpjas disciplīnā un neatlaidībā – spējā soli pa solim virzīties uz priekšu. Līdzīgi kā sakuras, kas ilgi un nemanāmi briest, līdz vienā brīdī uzplaukst pilnā krāšņumā, arī karatists sāk no nulles un ar pacietību, darbu un reizēm arī caur grūtībām nonāk līdz saviem mērķiem. Vienam tā ir melnā josta, citam – sportisks tituls, vēl citam – personīgs uzvaras brīdis pār savām bailēm.

Viņš uzsver arī pasākuma nozīmi kā ģimenēm draudzīgu vidi, kur iespējams sajust japānisko estētiku un mieru. Īpaši Kjokušinkai kopienai tas ir nozīmīgs piedzīvojums – iespēja piedzīvot tradīciju ārpus dojo un ieraudzīt tās skaistumu citā formā.

Tiek pausta arī doma par nākotni – būtu vērtīgi, ja līdzīgas iniciatīvas rastos arī citviet Latvijā, veidojot plašāku tradīciju. Kā piemērs minēts jau esošais sakuru dārzs Tukumā, un izskan ideja, ka sakuru stādīšana varētu kļūt par vienojošu Kjokušinkai federācijas tradīciju Latvijā.

Kjokušinkai karatē un federācijas loma

Kjokušinkai karatē ir viens no tradicionālākajiem un stingrākajiem karatē virzieniem pasaulē, kas izceļas ar savu reālisma principu, fizisko izturību un garīgo disciplīnu. Tā dibinātājs, Masutatsu Oyama, izveidoja sistēmu, kurā svarīga ir ne tikai tehnika, bet arī rakstura veidošana, cieņa un neatlaidība.

Latvijā Kjokušinkai karatē federācija apvieno klubus no dažādiem reģioniem, veicinot sporta attīstību un tradicionālo vērtību saglabāšanu. Hanami svētki Rojā ir spilgts piemērs tam, kā karatē var kļūt par platformu kultūru dialogam un sabiedrības saliedēšanai.

Šis notikums ir sākums tradīcijai, kas, iespējams, nākotnē kļūs par neatņemamu Kjokušinkai kopienas pavasara simbolu Latvijā.

Vairāk PASĀKUMA FOTOGRĀFIJAS