Šodien Saeimas Izglītības, zinātnes un sporta komisijā skatīs LR Izglītības Ministrijas rosinātos grozījumus Sporta likumā. Ir paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2026.gada 1. jūlijā un ieviesīs būtiskas izmaiņas Latvijas sporta nozares regulējumā. Salīdzinājumā ar pašreizējo tiesisko ietvaru jaunais likums ir konceptuāli precīzāks, strukturētāks un ievērojami stingrāks pārvaldības un atbildības jautājumos. Tas iezīmē pāreju no vispārīga regulējuma uz detalizētu sistēmu, kurā īpaša nozīme piešķirta labas pārvaldības principiem, digitālai uzskaitei, reputācijas kritērijiem un sporta organizāciju publiskajai atbildībai.

Sporta virzienu klasifikācija un paplašināts likuma mērķis

Līdzšinējais likums noteica sporta organizēšanas un attīstības pamatus vispārīgā formā. Jaunais regulējums ievieš skaidru sporta virzienu klasifikāciju, nosakot augstu sasniegumu sportu, bērnu un jauniešu sportu, parasportu, adaptīvo sportu un tautas sportu kā atsevišķas, normatīvi definētas jomas. Šāda pieeja būtiski ietekmēs politikas plānošanu un finansējuma sadales principus, jo katram no šiem virzieniem turpmāk būs savs mērķtiecīgs regulējuma pamats.

Vienlaikus likuma mērķis tiek paplašināts ar uzsvaru uz drošas un ilgtspējīgas sporta vides veidošanu, kā arī personu ar invaliditāti pilnvērtīgu iekļaušanu sporta sistēmā. Sporta attīstība tādējādi tiek skatīta ne tikai kā sacensību rezultātu nodrošināšana, bet arī kā sociāli atbildīga sabiedriskā funkcija.

Labas pārvaldības princips un reputācijas prasību paaugstināšana

Jaunais likums ievieš labas pārvaldības principu kā vienu no sporta organizāciju darbības stūrakmeņiem. Tas paredz demokrātisku lēmumu pieņemšanu, atklātību, skaidru atbildības sadalījumu un caurskatāmu finanšu pārvaldību. Līdz ar to sporta organizāciju darbība turpmāk tiks vērtēta ne vien pēc sportiskajiem sasniegumiem, bet arī pēc institucionālās kvalitātes.

Īpaša uzmanība pievērsta organizāciju vadītāju reputācijai. Personām ar noteiktu sodāmību, neatbilstošu reputāciju vai saistību ar VDK struktūrām būs liegta iespēja ieņemt vadošus amatus organizācijās, kurām deleģēti valsts uzdevumi. Šī norma būtiski paaugstina atbildības līmeni un paredz nepieciešamību pārskatīt esošo pārvaldības modeli daudzās sporta organizācijās.

Sporta reģistra paplašināšana un obligāta datu digitalizācija

Līdzšinējais regulējums paredzēja sporta bāzu reģistru, kas galvenokārt attiecās uz infrastruktūras uzskaiti. Jaunais likums ievieš daudz plašāku Sporta reģistra koncepciju, kurā tiks iekļauta informācija ne tikai par sporta bāzēm, bet arī par sporta organizācijām, sportistiem, viņu rezultātiem un veselības datiem, treneriem, tiesnešiem un sporta aģentiem.

Šī pieeja nozīmē fundamentālu pāreju uz centralizētu un digitalizētu datu sistēmu. Sporta organizācijām būs pienākums regulāri un kvalitatīvi ievadīt datus reģistrā, nodrošinot informācijas aktualitāti un precizitāti. Tas prasīs papildu administratīvos resursus, bet vienlaikus veicinās vienotu un pārskatāmu informācijas apriti nozarē.

Pašvaldību stratēģiskā atbildība

Ja līdz šim pašvaldībām bija tiesības atbalstīt sporta attīstību un finansēt infrastruktūru, tad jaunais likums nosaka pienākumu izstrādāt sporta attīstības stratēģiju. Šādai stratēģijai jāietver skaidri noteiktas prioritātes un ilgtermiņa attīstības redzējums.

Tas nozīmē pāreju no fragmentāras atbalsta politikas uz plānotu un sistemātisku sporta attīstību reģionos. Pašvaldību loma kļūst ne tikai finansiāla, bet arī stratēģiska.

Drošības stiprināšana un pienākums ziņot par pārkāpumiem

Jaunais regulējums skaidrāk nosaka sportistu un citu sporta procesā iesaistīto personu pienākumu ziņot par aizdomām par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību vai tikumību. Šī norma paplašina izpratni par drošu sporta vidi un nosaka, ka atbildība par ētisku un drošu vidi ir kopīga.

Praksē tas nozīmē, ka treneriem un sportistiem būs jāiesaistās aktīvāk drošības jautājumu risināšanā, neaprobežojoties tikai ar sportisko rezultātu sasniegšanu.

Finansējuma caurskatāmība un publiskās informācijas pienākums

Jaunais likums paredz pienākumu sporta federācijām savās tīmekļvietnēs publicēt finanšu pārskatus, lēmumus un citu būtisku informāciju par organizācijas darbību. Šī prasība ievieš augstāku atklātības standartu un nodrošina sportistiem, biedriem un sabiedrībai iespēju sekot līdzi finanšu līdzekļu izlietojumam.

Digitālā caurskatāmība kļūs par neatņemamu labas pārvaldības elementu, un federācijām būs jānodrošina atbilstoša informācijas pieejamība.

Brīvprātīgo tiesnešu iesaistes regulējums

Likums paredz iespēju segt brīvprātīgo sporta tiesnešu izdevumus noteiktā apmērā arī bez attaisnojuma dokumentiem. Šis regulējums atvieglos sacensību organizēšanu, īpaši mazākām organizācijām, vienlaikus saglabājot prasību par rakstveida līgumu noslēgšanu ar brīvprātīgajiem.

Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs, vienlaikus nodrošinot tiesisko skaidrību.

Duālās karjeras atbalsts

Jaunais regulējums nostiprina sportistu tiesības pieprasīt atbalstu duālās karjeras veidošanai, proti, iespēju apvienot sportu ar izglītību. Tas ir būtisks solis sportistu sociālās drošības stiprināšanā un ilgtspējīgas profesionālās attīstības nodrošināšanā.

Pārejas periods un organizāciju pielāgošanās

Likums paredz konkrētus pārejas termiņus, kuros sporta organizācijām būs jāpielāgo statūti un darbības principi jaunajām prasībām. Atzītajām federācijām noteiktā termiņā būs jānodrošina atbilstība jaunajiem atzīšanas kritērijiem. Savlaicīga sagatavošanās būs būtiska, lai izvairītos no administratīvām sekām.

Administratīvā atbildība par neatbilstošu treneru nodarbināšanu

Jaunais Sporta likums ievieš skaidru administratīvo atbildību par sporta trenera darbu bez derīga sertifikāta, paredzot naudas sodu piemērošanu par profesionālās kvalifikācijas prasību neievērošanu. Tas nozīmē, ka sertifikācija turpmāk būs ne tikai profesionāls standarts, bet arī juridiski kontrolējams pienākums. Atbildība attieksies ne vien uz pašu treneri, bet arī uz sporta organizāciju, kas viņu iesaista treniņu procesā.

Praktiskā līmenī klubiem un federācijām būs jānodrošina sistemātiska treneru kvalifikācijas kontrole, regulāri pārbaudot sertifikātu derīgumu un savlaicīgi organizējot to atjaunošanu. Nepietiks ar formālu amata nosaukumu maiņu vai pienākumu deleģēšanu – ja persona faktiski veic trenera funkcijas, tai jāatbilst normatīvajām prasībām. Līdz ar Sporta reģistra attīstību šī informācija kļūs pārskatāmāka un uzraudzība efektīvāka.

Vienlaikus šī norma nav vērtējama tikai kā sankciju mehānisms. Sertifikācijas prasību pastiprināšana tieši saistīta ar sportistu drošību, treniņu kvalitāti un profesionālas sporta vides nodrošināšanu. Organizācijām, kas savlaicīgi sakārtos iekšējo personāla politiku un kvalifikācijas uzskaiti, jaunais regulējums kalpos kā instruments institucionālās stabilitātes un uzticamības stiprināšanai.

Administratīvā atbildība par trenera profesionālo darbību bez sertifikāta

Jaunais Sporta likums pirmo reizi skaidri un tieši nostiprina administratīvo atbildību par sporta trenera profesionālo darbību bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta. Saskaņā ar likuma 37. pantu par šādu pārkāpumu personai var piemērot naudas sodu no 10 līdz 60 naudas soda vienībām. Ņemot vērā, ka viena naudas soda vienība Latvijā ir 5 eiro, paredzētais sods faktiskajā naudas izteiksmē ir no 50 līdz 300 eiro.

Administratīvā pārkāpuma procesu par darbu bez sertifikāta veic Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas nozīmē, ka uzraudzība tiek īstenota centralizēti un institucionāli. Likums vienlaikus nostiprina drošības principu, paredzot, ka sporta treniņus drīkst vadīt tikai kvalificēti sporta darbinieki, lai nodrošinātu sportistiem drošu vidi. Jaunajā regulējumā sporta treneris ir definēts kā persona ar atbilstošu izglītību vai kvalifikāciju, vai persona, kurai izsniegts sertifikāts sportistu sagatavošanai un treniņu vadīšanai.

Salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu, kur administratīvo sodu pants ar konkrētu naudas soda diapazonu nav skaidri nostiprināts un sertifikācijas kārtība deleģēta Ministru kabinetam, jaunais likums ievieš precīzu sankciju mehānismu. Tas nozīmē, ka trenera sertifikācijas prasību ievērošana kļūst ne tikai par profesionālās atbilstības jautājumu, bet arī par juridiski kontrolējamu pienākumu ar konkrētām finansiālām sekām.

Treneru sertifikācijas sistēmas būtiskākās pārmaiņas

No 2026. gada 1. jūlija būtiski mainīsies trenera sertifikāta iegūšanas un uzraudzības kārtība. Izglītības un zinātnes ministrijai tiks piešķirtas tiesības deleģēt sertifikātu izsniegšanu, atteikumu, apturēšanu vai anulēšanu, tādējādi stiprinot valsts kontroli pār sertifikācijas procesu. Šobrīd gan nav paredzēts mainīt pašu deliģējumu un šo procesu faktiski turpinās nodrošināt Latvijas Sporta Federāciju Padome. Vienlaikus treneru dati un sertifikācijas statuss būs obligāti iekļaujami Sporta reģistrā, padarot kvalifikāciju publiski pārbaudāmu un digitāli uzraugāmu.

Jaunais regulējums ievieš arī stingrākus reputācijas un sodāmības ierobežojumus. Par treneri nevarēs strādāt persona, kas sodīta par noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas, kā arī noteiktos gadījumos par vardarbīgiem tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai manipulācijām ar sporta sacensībām. Tādējādi treneru izglītība un sertifikācija turpmāk būs ciešāk saistīta ne vien ar profesionālo kvalifikāciju, bet arī ar personas reputāciju un drošas sporta vides nodrošināšanu.

Kopsavilkums

Jaunais Sporta likums ievieš kvalitatīvi jaunu pieeju sporta pārvaldībai Latvijā. Tas paaugstina atbildības, caurskatāmības un reputācijas standartus, nostiprina digitālo uzskaiti un paplašina drošības un ētikas prasības. Sporta organizācijām jau savlaicīgi jāuzsāk iekšējās darbības izvērtēšana un jāpielāgo savi procesi jaunajam regulējumam.

Šīs izmaiņas prasīs administratīvu piepūli, taču vienlaikus tās rada iespēju veidot profesionālāku, drošāku un sabiedrības uzticībai atbilstošu sporta vidi Latvijā.